Lai gan mākslīgā intelekta izplatīšanās ir pievērsusi uzmanību tā priekšrocībām, tomēr SVF uzsver, ka nedrīkst nedomāt arī par riskiem. Fonda vadītāja Kristalīna Georgijeva uzskata, ka lielākajā daļā scenāriju mākslīgais intelekts, visticamāk, pasliktinās vispārējo nevienlīdzību.
Tāpēc politikas veidotājiem būtu jāpievēršas "satraucošajai tendencei", lai "nepieļautu, ka šī tehnoloģija vēl vairāk uzkurina sociālo spriedzi".
Fonda eksperti uzskata, ka mākslīgais intelekts attīstītajās ekonomikās, visticamāk, ietekmēs lielu darbavietu daļu, proti, 60%, bet valstīs ar zemiem ienākumiem tas ietekmēs aptuveni 26% darbavietu.
Pusē no gadījumiem darbinieki varot sagaidīt labumu no mākslīgā intelekta integrācijas, kas uzlabos viņu produktivitāti.
Savukārt citos gadījumos mākslīgais intelekts spēs veikt galvenos uzdevumus, kurus pašlaik veic cilvēki. Tas varētu samazināt pieprasījumu pēc darbaspēka, ietekmējot algas un pat likvidējot darbavietas.
Jāpiebilst, ka Starptautiskā Valūtas fonda analīze publicēta laikā, kad pasaules uzņēmēji un politiskie līderi pulcējas Pasaules ekonomikas forumā Davosā, Šveicē.
Mākslīgais intelekts ir diskusiju temats pēc tādas lietotnes kā "ChatGPT" popularitātes pieauguma.
Šī tehnoloģija visā pasaulē saskaras ar stingrāku regulējumu. Pagājušajā mēnesī Eiropas Savienības amatpersonas panāca provizorisku vienošanos par pasaulē pirmajiem visaptverošajiem likumiem, kas regulē mākslīgā intelekta izmantošanu. Eiropas Parlaments balsos par mākslīgā intelekta akta priekšlikumiem šā gada sākumā, taču jebkādi tiesību akti stāsies spēkā ne ātrāk par 2025. gadu.
Savukārt ASV, Apvienotā Karaliste un Ķīna vēl nav publicējušas savas pamatnostādnes par mākslīgo intelektu.
