Krustpunktā

Krustpunktā: Kad Latvijā varētu tapt iestāde, kurā palīdzētu problēmjauniešiem?

Krustpunktā

Krustpunktā: Ungārijas līderis bloķē ES lēmumu par finansiālu palīdzību Ukrainai

Krustpunktā izvaicājam labklājības ministru Uldi Auguli

Neapliekamo minimumu cer celt 2025. gadā; pārskatīs valsts pabalstus un pensiju indeksāciju

Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu varētu palielināt 2025. gadā, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība). Tāpat plānots pārskatīt pensiju indeksēšanas un valsts izmaksāto pabalstu noteikšanas kārtību.

Augulis norādīja, ka 2024. gada budžetā lēmums par neapliekamā minimuma palielināšanu nav pieņemts, taču viņš pauda cerību, ka valdībai nākamā gada laikā izdosies vienoties par izmaiņām nodokļu sistēmā un no 2025. gada palielināt neapliekamo minimumu. 

"Ministrs nav aizmirsis par neapliekamo minimumu – tas ir jautājums, kas ne tikai pensionāriem, bet arī sabiedrībā kopumā ir svarīgs jautājums, lai dzīves dārdzību varētu kompensēt," piebilda Augulis.

Tāpat ministrija šobrīd strādā pie tā, lai noteiktu pensiju indeksācijas koeficientu nākamgad, kā arī pensiju, tostarp invaliditātes pensiju, indeksācijas divas reizes gadā. 

"Šobrīd ir izstrādāti jau trīs iespējamie varianti – gan divreizēja indeksācija, gan indeksu pārskatīšana, kādus ņem vērā, lai nepazaudētu inflācijas vai dzīves dārdzības dēļ to starpību, kas ir nepieciešama," skaidroja Augulis.

Janvāra beigās, februāra sākumā būs ekspertu un iesaistīto pušu diskusija, lai pārrunātu ministrijas izstrādātos variantus un vienotos par optimālo modeli. Katram variantam būs arī aprēķini. 

Tāpat Labklājības ministrija izstrādā piedāvājumu valdībai par visu valsts izmaksāto pabalstu pārskatīšanu. 

"Kādā veidā, ņemot vērā vai nu ienākumu mediānu, vai nu dzīves dārdzības pieaugumu, pārskatīt [pabalstus] katru gadu, jo 

nav normāla situācija, droši vien zināmā mērā arī mana vaina, trešo reizi esot ministram, ka ir pabalsti, kas Latvijā nav pārskatīti kopš 2003. gada,

kad pabalsti vēl tika noteikti latos un pārrēķināti vēlāk uz eiro. Tāpat ir daudz pabalstu, kas nav mainījušies desmit gadus.

"Strādājam pie tā, lai spētu izmainīt šo kārtību, tajā skaitā pārliekot izmaksas arī uz valsts pamatbudžetu, tādā veidā atslogojot sociālo budžetu," pavēstīja Augulis, pieļaujot, ka sarunas ar Finanšu ministriju un kopumā valdību būs sarežģītas. "Bet tādā veidā mēs spētu atbrīvot vismaz 1,16% no sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes, ko varētu virzīt, ko prasa uzņēmēju puse, attiecībā uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, neskarot pašvaldības."

Piedāvājums valdībai taps pirmajā pusgadā, un 2025. gada budžeta veidošanas laikā varētu būt skaidri iespējamie risinājumi un izmaiņas gan attiecība uz pensiju indeksāciju, gan valsts pabalstiem.

Runājot par sociālo darbinieku un aprūpētāju algām, Augulis norādīja, ka šo jautājumu Labklājības ministrija nākamā gada laikā risinās, jo, ceļot minimālo algu, nevar necelt algas sociālajiem darbiniekiem. Tiesa, no valsts puses piemaksu nākamgad nebūšot, taču ministrija mēģinās pašvaldības atslogot, uzņemoties uz saviem pleciem sociālo darbinieku izglītošanu un apmācību. Tāpat labklājības nozarē strādājošajiem tikšot palielināta veselības apdrošināšana.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti