Būvniecības nozarē pērn stabilizācija
Pagājušo gadu būvniecības nozare noslēdza ar vērā ņemamu izaugsmi, sasniedzot vairāk nekā trīs miljardu eiro apgrozījumu. Tas nozarei ļāva atvilkt elpu pēc pēdējiem smagiem gadiem.
"Kur mums gan 2021. gadā Covid-19 pandēmijas rezultātā bija kritums. Lai gan 2021. gadā tas bija ne tik sāpīgs – apmēram ap 6% bija būvniecības nozares samazinājums. 2022. gadā mēs piedzīvojām diezgan strauju apjoma kritumu. Savukārt pagājušā gadā gan nozare ir stabilizējusies, gan mēs arī redzam produkcijas strauju pieaugumu, kas pagājušā gadā atbilstoši statistikas datiem sasniedza gandrīz 19%," informēja Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta direktore Olga Feldmane.
Viņa arī prognozēja, ka pozitīva būvniecības nozares izaugsme ir sagaidāma arī šajā un turpmākajos gados, ņemot vērā Eiropas Savienības fondu pieejamību un vērienīgā "Rail Baltica" projekta īstenošanu.
Par vispārējiem būvniecības apjomiem šogad var spriest, raugoties uz pērn izsniegtām būvatļaujām. "Būvatļauju skaita ziņā mēs neredzam lielus kritumus vai kāpumus. Tas ir stabils gan privātmāju, gan arī siltināšanas projektiem, kas paredz atjaunošanu, pārbūvi. Un šobrīd mūsu rīcībā esošā informācija neliecina par kādiem lieliem, iespējamiem satricinājumiem. Tomēr jāņem vērā, ka
mums tuvojas beigām Eiropas līdzfinansējuma apgūšanas periodi. Daudz kas ir jāpabeidz līdz šī gada beigām.
Daudz kas ir jāpabeidz tuvākajos gados. Plus vēl ir daudz programmu, kas ir jāizsludina tuvākajos gados," pastāstīja Feldmane.
Asociācija: Maz jaunu iepirkumu
Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs piekrita, ka pagājušā gadā nozarē patiesi bija vērojama stabilizācija un pat apjoma pieaugums. Turklāt izdevās pabeigt ļoti daudzus objektus, kas pēdējos divos, trijos gados būvniecības izmaksu kāpuma dēļ bija vai nu uz laiku iestrēguši, vai apstājušies pavisam.
"Tātad ļoti daudzas būves pabeidzās. Bet šī sezona – 2023. gada rudens/2024. gada ziema – būvniecībā iezīmējās ar apjoma kritumu savā ziņā, jo iepriekšējie objekti tika pabeigti, savukārt jaunu objektu piedāvājums ir mazs. Būvnieki ļoti asi iezīmē, ka šoziem izsludināto būvniecības tenderu ir maz. Un uz tiem ir ļoti daudz pretendentu – vairāk nekā desmit pretendenti uz vienu būvi. Tas ir signāls, ka ir maz tenderu, šis darbs tuvākajā nākotnē.
Tad, kad ir darba maz, tad ir dempings. Tad zūd kvalitāte, būvnieki cīnās par izdzīvošanu,"
sacīja Grinbergs.
Aizķeršanās ar struktūrfondu programmām
Būvnieku Asociācijas vadītājs akcentēja, ka apjoma kritums un svārstības ir cieši saistītas ar Eiropas struktūrfondu periodu pāreju. Lai gan šobrīd būvniecībā vajadzētu būt aktīviem objektiem, kurus līdzfinansē no struktūrfondu naudas, kas pieejama periodā 2021.–2027. gadam, tomēr realitāte esot cita.
"Būvniecībā vēl neviens eiro no struktūrfondiem nav. Neviens lāpstu nav iedūris zemē, lai apgūtu kādu no šī fonda līdzekļiem.
Cerīgi mēs skatāmies uz šī gada rudeni, vidu, kad būs atkal straujš kāpums. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tas periods jau saglabājas – 2027. gads. Ir palikuši trīs gadi, un septiņu gadu plānu mēs tagad mēģināsim trijos gados realizēt. Atkal būs kārtējais kāpums. Darba būs daudz. Uz vienu tenderi būs viens vai divi pretendenti. Cenas kāps," prognozēja Grinbergs.
Ekonomikas ministrijas pārstāve Feldmane atzina, ka aizķeršanās ar struktūrfondu programmām ir, bet šāds cikliskums esot katrā struktūrfondu periodā. Ekonomikas ministrija ikreiz vērš uzmanību uz to, ka struktūrfondu līdzekļi ir vienmērīgi jāsadala vairāku gadu griezumā. "Lai nav tā, ka mums ir tie tukšie gadi, kur apjomi strauji krītas, un pilnie gadi, kur apjomi strauji aug," sacīja Feldmane.
Vai 2024. gada sākums ir krituma posms? "Grūti komentēt krituma posmus, jo, no vienas puses, būvnieki norāda uz kritumu, bet, no otras puses, atnāk un pasaka, ka nespēj izpildīt esošās līgumsaistības, jo apjomi ir lieli, bet ir lielas grūtības piesaistīt darbiniekus. Tā kā tas ir ļoti subjektīvs viedoklis.
Objektīvi šobrīd mums neviens nav iedevis informāciju, ka būtu iestājusies kāda liela pauze," sacīja Feldmane.
Turpinās lielie objekti
Latvijas Radio aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka tik liels objektu skaits, kāds bija pērn, pagaidām nav sagaidāms, tomēr šogad darbs turpināsies vairākos vērienīgos projektos.
"Pagājušā gadā mums ir uzsākta "Rail Baltica" lielā būve, un Rīgā mēs redzam stacijas būvlaukumu tepat blakus. Tas arī turpināsies visu šo gadu, kas ir ļoti būtisks. Tāpat saistībā ar "Rail Baltica" es gribu pieminēt arī Rīgas lidostas vērienīgo paplašināšanos. Mēs zinām senu būvi, kuru plānoja jau sen un nu ir uzsākts. Tā ir Liepājas cietuma kompleksa būvniecība. Stradiņa slimnīcā neveiksmīgi, ar grūtībām turpinās būvniecība," norādīja Grinbergs.
Arī Nekustamo īpašumu alianses vadītājs Ints Dālderis sacīja, ka šis gads nesīs vairāku vērienīgu projektu īstenošanu gan biroju, gan tirdzniecības, gan industriālo objektu segmentā. "Bet, ja mēs runājam par tādiem lielākiem, tad viens no tiem būtu jāmin "Novira Plaza" projekts, kas ir pie stacijas ar 20 tūkstošiem kvadrātmetru. Skanstes apkaimē ir otrs "Verde" biroja centrs, otrā kārta ar gandrīz 14 tūkstošiem kvadrātmetru. No tirdzniecības objektiem mums liels objekts plānojas "Depo" veikals Mārupē," pastāstīja Dālderis.
Tāpat lidostas rajonā šogad taps trīs lieli industriālie loģistikas centri.
