Jaunais modelis paredz, ka "Possessor" no 2024. gada 1. janvāra pārņems no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus.
Tāpat paredzēts, ka jau nākamgad 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā.
Drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānots nodrošināt ārpus valsts pamatbudžeta, proti, ar drošības rezervju publiska pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamo pakalpojuma maksu par drošības rezervēm. Pašreizējā valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiks pārveidota par pakalpojuma maksu. Komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, turpmāk maksās šo pakalpojuma maksu uzkrāšanas fondā, lai ar "pašfinansējošu modeli" finansētu faktisko valstij piederošo naftas produktu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju.
Jaunā pārvaldības modeļa ieviešanai Ekonomikas ministrija līdz 30. novembrim sagatavos un iesniegs izskatīšanai valdībā nepieciešamos grozījumus Enerģētikas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.
Jaunais modelis sniegšot ieguvumus naftas produktu rezervju piegāžu ātruma un drošuma ziņā, teikts ministrijas ziņojumā. Tāpat tas būs lētāks rezervju uzturēšanas ziņā. Jaunais modelis būšot arī drošāks, jo naftas produkti piederēs valstij un lielāks apjoms glabāsies Latvijā, atzīmēja Ekonomikas ministrija.
Šobrīd naftas produkti Latvijai nepieder un tiek veikti maksājumi tikai par iespēju tos iegādāties. Valdības apstiprinātais jaunais risinājums paredz, ka drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu. Turklāt izveidotā aģentūra varēs rīkot publisku iepirkumu par naftas produktu infrastruktūras īri, kas no komersantu puses tika atzīts par pievilcīgāku nekā uzglabāšanas pakalpojuma iepirkums. Līdz ar to tas palielinās iespējas, ka iepirkumā piedalīsies vairāki Latvijas komersanti un lielāks rezervju apjoms tiks glabāts Latvijā, atzīmēja Ekonomikas ministrija.
Ministrija norādīja, ka, strādājot pie konceptuālā ziņojuma, tika veikti neatkarīgi pētījumi – "Deloitte" pētījums un divi "Civitta" pētījumi. Apzinot ekonomiski dzīvotspējīgāko un izmaksu efektīvāko risinājumu Latvijai, kā arī orientējoties uz darbību un izmaksu pārredzamību, lai neradītu naftas produktu tirgus un to uzglabāšanas tirgus nepamatotu kropļojumu, pētījumos aģentūras modeļa izvēle atzīta par piemērotāko Latvijai.
"Civitta" abos pētījumos, analizējot vairāku scenāriju salīdzinājumu, tostarp izvērtējot ārvalstu pieredzi, secināts, ka "Possesor" spēj nodrošināt efektīvāko drošības rezervju pārvaldes procesu, ņemot vērā "Possessor" līdzšinējo pieredzi aktīvu pārvaldībā un iepirkumu veikšanā, atbilstošu personāla struktūru, iespēju piesaistīt finansējumu uz izdevīgākiem nosacījumiem nekā jaunā kapitālsabiedrībā un lemt par esošās darbības nesadalītās peļņas daļēju novirzīšanu drošības rezervju iegādei.
Ekonomikas ministrija arī atzīmēja, ka jāņem vērā fakts, ka drošības rezervju pārvaldes funkcijas, kas nenodrošina 100% personāla noslodzi, būtu kā papildu funkcija. Šādā veidā tiktu nodrošināta 100% darbinieku noslodze un administratīvās izmaksas tiktu sadalītas uz vairākām veicamajām funkcijām.
