Hokeja čempionāta ietekme
"Kopskaitā Rīgā šomēnes varētu ierasties 40 tūkstoši ārvalstnieku." 2023. gada pasaules hokeja čempionāta Latvijas organizatoriskās komitejas vadītājs Edgars Buncis stāstīja, ka katrs no pilsētas viesiem paliek Rīgā vienu vai vairākas naktis.
"Mēs rēķinām, ka viesnīcu vai dzīvošanas nakšu skaits, ko šie ārzemnieki pavadīs Rīgā un Latvijā, būs 100–120 tūkstoši viesnīcu nakšu. Ja mēs runājam par komandām, tad komandu kopējais dalībnieku skaits ar apkalpojošo personālu un treneriem ir aptuveni 310 personas, kas visu perioda laiku atradīsies šeit uz vietas. Tāpat šeit atradīsies 28 tiesneši."
Buncis uzsvēra, ka visi lielie kultūras un sporta pasākumi līdzi nes paaugstinātu ekonomisko aktivitāti un ārvalstnieki, esot Latvijā, tērē naudu ne tikai par naktsmītni, bet arī izmanto sabiedrisko transportu, ēd kafejnīcās un restorānos, iepērkas veikalos un galu galā iegādājas biļeti uz pasākumu.
"Un tas viss rezultējas PVN nomaksā, papildu darbinieku algās. Mēs esam veikuši paši provizorisko ekonomisko ietekmi no pasaules čempionāta rīkošanas. Tikai pats pasākums mums pašiem izmaksā 7,7 miljoni eiro neto. Mēs neņemam vērā nodokļus. Attiecīgi tie tiek nomaksāti valstij.
Bet kopējā summa un naudas ieplūde, ko mēs esam aprēķinājuši šajās divās nedēļās, kas ienāks Latvijas ekonomikā, ir gandrīz 48 miljoni eiro."
Lielāka daļa ir tēriņi ārpus pasākuma – dzīvošana, ēdināšana, transporta izdevumi. Šie tēriņi veido apmēram 35,5 miljonus eiro. Tāpat vērā ņemamu daļu veido biļešu pārdošana, bet ne tikai.
"Suvenīru tirdzniecība, viesnīcu cenu pieauguma atšķirība. Ja jūs paskatīsieties, tad uz šo periodu Rīgā viesnīcu cenas arī ir pieaugušas. Tātad tā ir papildu peļņa, gan PVN valstij. Līdz ar to šis pasākums, tāpat kā jebkurš cits liels pasākums, nes pienesumu. Esam sekojuši līdzi dažādiem pētījumiem Eiropā, visi apliecina, ka ekonomiskā aktivitāte praktiski jebkura sporta pasākuma laikā pieaug. Un tas ir ieguvums ne tikai pilsētas, bet arī valsts ekonomikai," teica Buncis.
Rīgas maratona ietekme
To apliecina arī "Rimi Rīgas maratons", kas ik maiju pulcē tūkstošiem skrējēju, un šī pavasara lielie skriešanas svētki noritēja pavisam nesen, pirms dažām dienām. "Rimi Rīgas maratona" organizators Aigars Nords stāstīja, ka šogad sacensībās piedalījās 25 tūkstoši skrējēju. Liela daļa ir bērni, bet no pārējiem puse ir rīdzinieki, 25% Latvijas iedzīvotāji un 25% ir ārvalstnieki jeb apmēram 2500–3000 ārvalstu dalībnieku. Un katrs atved sev līdzi vismaz vienu vai vairākus līdzbraucējus.
"Tātad tas nozīmē, ka uz desmit tūkstošiem dalībnieku, ja tik daudz ārvalstnieku Rīgā startētu, tad apmēram 15 tūkstoši atbrauc viņiem līdzi, kas ir liels koeficients, liels cipars. Tad tas kopumā veido ietekmi uz ekonomiku, jo skaidrs, ka visi šie cilvēki paliek šeit naktsmītnēs, viņi visi ēd gan Rīgas, gan ārpus Rīgas kafejnīcās un restorānos, un viņi šeit tērē naudu, kas ir PVN ieņēmumi un apgrozījums, ko viņi atstāj ekonomikā," sacīja "Rimi Rīgas maratona" organizators.
Latvijas Radio jautāja, cik daudz nakšu ārvalstu skrējēji un viņu līdzbraucēji vidēji paliek Latvijā?
"Mēs zinām, ka vidēji šeit ārvalstnieki paliek 3–3,5 dienas. Protams, ir kāds, kurš paliks nedēļu, kad atbrauc tikai uz divām naktīm. Interesanti novērot, ka, piemēram, tuvāko kaimiņvalstu viesi – igauņi, leiši – šeit atbrauc daudz vairāk, bet uzturas krietni īsāku laiku.
Ja mēs apskatītos tipisku britu vai francūzi, tad viņi atbrauc varbūt salīdzinoši mazāk, bet viņi šeit uzturas vismaz divas reizes ilgāk nekā kaimiņi.
Tāpat tuvējie kaimiņi arī tērē mazāk, ja salīdzina ar tiem pašiem Rietumeiropas iedzīvotājiem. Piemēram, vācieši, somi, briti tomēr atstās Rīgā būtiski vairāk naudas nekā kaimiņi."
Nords uzsvēra, ka ārvalstnieku piesaistīšana ir regulārs darbs un tad tas nes augļus. Pirms pandēmijas tika sasniegts rekords, kad 2019. gadā maratonā piedalījās 5000 ārvalstnieku.
"No lielajiem, starptautiskajiem sporta pasākumiem, kas šeit notiek, tad "Rimi Rīgas maratons" ir vienīgais, kas notiek katru gadu un katru gadu savāc šādu apjomu. Skaidrs, ka uz pasaules čempionātu hokejā vai uz "Eurobasket", kas mums būs, tie ir tādi vienreizēji notikumi ik pa laikam un uz tiem, protams, atbrauc ļoti ievērojams skaits ārvalstnieku, bet maratons ir tas, kas katru gadu to velk. Papildus tam vēl nāk tas, ka ar Pasaules čempionātu skriešanā, kas notiks septembra beigās, oktobra sākumā, mēs iedodam vēl vienu papildu stimulu atbraukt uz Rīgu. Tas, manuprāt, ir vēl viens solis, lai noliktu Rīgu starptautiskā skriešanas kartē. Ja ne uz visiem laikiem, tad minimums vidējam termiņam – pieciem, desmit gadiem," vērtēja Nords.
Dziesmu svētku ietekme
Bet no sporta pie kultūras. Šī vasara būs īpaša, jo notiks Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kuros piedalīsies kupls skaits dalībnieku.
"Kopumā būs vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku, un no tiem vairāk nekā 30 tūkstoši būs dalībnieki, kas iebrauks Rīgā no dažādiem reģioniem. Un apmeklētāju skaits vismaz pagājušajos svētkos tika lēsts ap 500 tūkstošiem cilvēku, kuri apmeklē dažādus pasākumus," sacīja svētku izpilddirektore Daina Markova.
Šogad svētku plānotais izdevumu budžets ir ap 16,5 miljoniem eiro.
Kopumā svētki jūlijā noritēs vairāk nekā nedēļu, un to atstātā pēda Latvijas ekonomikā būs vērā ņemama, jo svētku radīšana iesaistās kupls skaits uzņēmumu.
"Tās industrijas, kas nodrošina pašu svētku māksliniecisko programmu – gaismu, skaņu kompānijas, bet ne tikai, un tie varbūt pat nav lielākie izdevumi. Bet tie, protams, ir ēdināšanas izdevumi, jo tiek iesaistīts liels ēdinātāju pulks dalībniekiem, kas sniedz mums šo pakalpojumu, gan arī skolās ēdināšanu nodrošina privāti uzņēmumi. Caur iepirkumiem, protams. Šāda veidā tiek darbināta ekonomika un tiek dots pienesums pakalpojuma sniedzējiem," klāstīja Markova.
Līdzās jau minētajiem ēdinātājiem dziesmu un deju svētkos tiks nodarbināti arī apsardzes un uzkopšanas servisu darbinieki. Tāpat pienesums būs viesmīlībā strādājošajiem uzņēmumiem.
Galvenais labs tēls un daudz pasākumu
"Jebkurš pasākums sniedz viesmīlības nozarei pievienoto vērtību ekonomikai gan Rīgā, gan visā Latvijā."
Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš uzsvēra, ka dažādu sporta un kultūras pasākumu norise sniedz pienesumu ne tikai brīdī, kad noris pasākums, bet ilgtermiņā, jo būs ārvalstnieki, kuri nolems Latvijā atgriezties atkal. Svarīgi, lai pasākumu klāsts būtu plašs.
"Ja mēs runājam par Rīgu, tad tas ir Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras darba pienākums uzturēt kalendāru aktīvu, piesaistīt investīcijas, lai notiktu pasākumi.
Taču viesnīcas un restorāni caur to pārstāvošajām asociācijām, mēs jau pie tā strādājam ciešā sadarbībā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru. Ejam ar saviem ieteikumiem, kā reklamēt, dodam padomus, ko vēl vajadzētu attīstīt un uz kuru pusi skatīties."
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes loceklis Ēriks Lingebērziņš ieteica skatīties ilgtermiņa virzienā, jo dažādu sporta un kultūras pasākumu norise dod iespēju spodrināt Latvijas tēlu pasaulē.
"Mums trūkst labās publicitātes. Nevis vienkārši reklāmas rullītis pilsētvidē vai reklāma žurnālā, bet stāsti par Latviju, par Rīgu kā vietu, kur daudz kas notiek. Tātad notiek hokeja čempionāts. Kur tas notiek? Rīgā. Kur ir Rīga? Latvijā. Ā, Latvijā tas notiek. Ļoti labi, tātad reģions ir apritē. Piemēram, tas, ka Viļņā notiek NATO samits šovasar. Lai gan tas nenotiek Latvijā, bet tas notiek šajā reģionā, un tas, iespējams, ir viens no vislielākajiem apliecinājumiem, ka bažas par drošību, kas bija pērn, kas mums kā ēna vilkās līdz, tas mums palīdz, jo visi NATO līderi būs šeit," sacīja Lingebērziņš.
Viņš uzsvēra, ka Latvijai ir jātiek atpakaļ apritē, jo pirms pandēmijas Latvija bija viens no Eiropas galamērķiem ar visstraujāk pieaugošo tūristu skaitu.
