Pieraksties ziņām!
Ja mākslīgā intelekta tēma aizrāvusi, ir iespēja pierakstīties jaunākajām šīs tēmas ziņām, šī raksta beigās nospiežot zvaniņu!
Vairāk par LSM.lv tēmu paziņojumiem un to lietošanu var lasīt te.
Tāpat pievienojies sarunu grupai par un ap mākslīgo intelektu sociālajā tīklā "Facebook".
Eiropas Savienības augstākās amatpersonas norādīja, ka noteikumi, kurus likumdevēji pirmo reizi ierosināja 2021. gadā, aizsargās ES iedzīvotājus no iespējamiem riskiem, ko var radīt šī tehnoloģija, kas attīstās milzīgā ātrumā.
Likumprojekts tika pieņemts ar 523 likumdevēju atbalstu, savukārt 46 balsoja pret.
Politiķi cer, ka šis likums palīdzēs attīstīt šo jauno un daudzsološo tehnoloģiju saskaņā ar cilvēku pamatvērtībām un brīvībām, nevis pret tām. Tomēr kritiķi saka, ka iedzīvotāju aizsardzība pret, piemēram, izsekošanu un atpazīšanu publiskajās vietās vai kriminoloģisko prognozēšanu varētu būt bijusi stingrāka.
"Renew Europe" grupas deputāts no Rumānijas Dragošs Tudorake sacīja, ka strādājot pie šī likuma viņam bija būtiski iekļaut eiropiešu vērtības.
"Mums jau no paša sākuma bija skaidrs, ka mums ir jāstrādā pie diviem mērķiem un jārada likums, kas no vienas puses rada auglīgu augsni inovācijai uzņēmumiem, kas vēlas palikt Eiropā, un dot viņiem pēc iespējas vairāk rīku. No otras puses, mums ir pēc iespējas jāpalielina aizsardzība, kas mūsuprāt, ir būtiski, lai garantētu mūsu pilsoņiem un sabiedrībai, ka viņi var uzticēties šai tehnoloģijai," pauda Tudorake.
Paredzams, ka 27 Eiropas Savienības valstis jauno likumu kopu apstiprinās aprīlī, bet maijā vai jūnijā to publicēs ES Oficiālajā Vēstnesī, vēstīja ziņu aģentūra AFP.
Regula stāsies spēkā 20 dienu laikā pēc tam, kad būs publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī. Tā būs pilnībā piemērojama pēc 24 mēnešiem, skaitot no regulas spēkā stāšanās dienas, liecina ES izplatītā informācija.
Tiešie aizliegumi attiecībā uz MI veidiem, kas tiek uzskatīti par visriskantākajiem, stāsies spēkā vēl šogad, savukārt noteikumi, kas kontrolēs un ierobežos tādas sistēmas kā "ChatGPT", tiks piemēroti 12 mēnešus pēc likuma stāšanās spēkā, bet pārējie noteikumi – 2026. gadā.
"Šodien ir vēsturiska diena mūsu garajā ceļā uz mākslīgā intelekta regulējumu," sacīja Eiropas Parlamenta deputāts no Itālijas Brando Benifei, kurš kopā ar EP deputātu no Rumānijas Dragošu Tjudorače šo dokumentu virzīja parlamentā.
"(Šis ir) pirmais regulējums pasaulē, kas paredz skaidru ceļu uz drošu un uz cilvēku orientētu mākslīgā intelekta attīstību," piebilda Benifei uzrunā īsi pirms balsojuma.
"Mēs esam pārliecināti, ka ar šo tekstu vispār nav masveida novērošanas riska, jo esam ieviesuši ārkārtīgi stingrus aizsardzības pasākumus. Galu galā mēs panācām vienošanos, lai ir iespēja izmantot reāllaika biometriskās kameras tikai ļoti konkrētos gadījumos ar tiesas atļauju un ar datu aizsardzības iestādes pārbaudi. Tātad ārkārtīgi ierobežotos gadījumos, daudz stingrāk nekā Eiropas Komisija ierosināja."
Šie īpaši ierobežotie gadījumi varētu būt, piemēram, kad mērķtiecīgi tiek meklēta bezvēsts pazudusi persona vai ir jānovērš teroristu uzbrukums.
ES noteikumos, kas pazīstami kā "MI likums", izmantota uz risku balstīta pieeja: jo riskantāka mākslīgā intelekta sistēma, jo stingrākas prasības. Piemēram, augsta riska MI nodrošinātājiem ir jāveic riska novērtējums un jānodrošina, ka viņu produkti atbilst likumam, pirms tie tiek darīti pieejami sabiedrībai.
Jaunais regulējums aizliedz arī MI izmantošanas veidus, kuri apdraud cilvēku tiesības. Ir aizliegts, piemēram, pēc sensitīviem raksturlielumiem izmantot biometriskās kategorizācijas sistēmas un no interneta vai videonovērošanas sistēmu videomateriāliem automatizēti vākt sejas attēlus, lai veidotu sejas atpazīšanas datubāzes, kā tas tiek darīts Ķīnā.
MI sistēmas būs aizliegts izmantot tādiem mērķiem kā emociju atpazīšana darbavietās un skolās, lietotāju vērtēšana, kriminoloģiskā prognozēšana (ja tas tiek darīts, tikai balstoties uz konkrētas personas profilēšanu vai viņiem raksturīgo īpašību vērtēšanu). Būs arī aizliegtas MI sistēmas, kuras manipulē ar cilvēku uzvedību un ļaunprātīgi izmanto neaizsargātus lietotājus.
Par pārkāpumiem uzņēmumiem var uzlikt naudas sodu no 7,5 miljoniem līdz 35 miljoniem eiro, atkarībā no pārkāpuma veida un uzņēmuma lieluma.
Principā arī likumsargiem būs aizliegts izmantot biometriskās identifikācijas sistēmas, ja vien tā nav kāda no stingri uzskaitītām un šauri definētām situācijām. Šādas sistēmas "reāllaikā" varēs izmantot tikai tad, ja ir īstenoti stingri aizsardzības pasākumi, proti, sistēmas tiek izmantotas noteiktu laiku noteiktā ģeogrāfiskā mērogā un pirms tam ir saņemta īpaša atļauja no tiesas vai no attiecīgas administratīvās iestādes, liecina ES paziņojums presei.
Tā tas var būt, piemēram, gadījumos, kad mērķtiecīgi tiek meklēta bezvēsts pazudusi persona vai ir jānovērš teroristu uzbrukums. Vēlākai biometriskai identifikācijai no attāluma paredzētu sistēmu izmantošana ir ļoti riskants gadījums, kam vajadzīga tiesas atļauja, kura attiecas uz konkrētu noziedzīgu nodarījumu.
Ļoti riskanti ir izmantot mākslīgo intelektu tādās jomās kā kritiski svarīga infrastruktūra, izglītība un arodmācības, nodarbinātība, privātā un publiskā sektora pamatpakalpojumi (piemēram, veselības aprūpe, banku darbība), kā arī dažās tiesībaizsardzības sistēmās, migrācijas un robežu pārvaldībai, tiesu un demokrātijas procesos (piemēram, lai ietekmētu vēlēšanas). Ja šādos gadījumos tiek izmantotas MI sistēmas, tām ir jāizvērtē un jāsamazina risks, jāsaglabā lietošanas procesu digitālie dati, tām jābūt pārredzamām un precīzām un tās ir jāizmanto cilvēka uzraudzībā.
Tāpat jaunie likumi paredz, ka ES iedzīvotājiem ir jābūt informētiem, kad viņi saskaras ar mākslīgo intelektu.
Piemēram, uz dziļviltojuma attēliem jānorāda, ka tie radīti ar mākslīgā intelekta palīdzību, savukārt tērzēšanas robotiem savā mijiedarbībā jānorāda, ka tie darbojas ar mākslīgo intelektu.
EP deputāti atzina, ka ir bijis liels tehnoloģiju kompāniju lobijs pret šiem noteikumiem, it īpaši saistībā ar lielākajiem jaunajiem MI modeļiem kā "ChatGPT" un "Gemini". Tagad tie būs pilnībā jāpārbauda pirms atļaušanas ES, un to izstrādātājiem būs jāatklāj, kā viņu modeļi tiek apmācīti, uz kādiem datiem un cik daudz enerģijas tie patērē.
Ķīna un ASV jau pagājušajā gadā ieviesa vairākus MI regulējumus, bet Eiropas Savienības tiesību akts ir visplašākais. ES izmantos pakāpenisku pieeju likuma piemērošanai.
"Mums ir jāpieliek visa mūsu diplomātiskā un politiskā ietekme, lai pasaulē izplatītu Eiropas mākslīgā intelekta pārvaldības modeli. Tā ir nākamā pilnvaru termiņa stratēģiskā prioritāte, (līdzās mūsu stratēģiskās atkarības samazināšanai un mūsu noturības palielināšanai). Tā kā nākotni darbinās mākslīgais intelekts, un mums tas jāturpina veidot," uzsver EP deputāts Tudorake.
Cilvēkiem arī būs tiesības iesniegt sūdzības par MI sistēmām un saņemt paskaidrojumus par lēmumiem, kas pieņemti, izmantojot šādas augsta riska sistēmas, un skar viņu tiesības.
Uzņēmuma "Tesla" vadītājs Īlons Masks prognozējis, ka, ņemot vērā šīs tehnoloģijas straujo attīstību, mākslīgais intelekts jau nākamgad vai līdz 2029. gadam varētu kļūt gudrāks par visiem pasaules cilvēkiem kopā.
AI will probably be smarter than any single human next year. By 2029, AI is probably smarter than all humans combined. https://t.co/RO3g2OCk9x
— Elon Musk (@elonmusk) March 13, 2024
"Nākamgad mākslīgais intelekts, iespējams, būs gudrāks par jebkuru cilvēku. Līdz 2029. gadam mākslīgais intelekts, iespējams, būs gudrāks par visiem cilvēkiem kopā," savā ierakstā "Twitter" (tagad "X") rakstīja Masks.
Tādējādi uzņēmējs atkārtoja futūrista Reja Kurcveila iepriekš izteikto līdzīgo prognozi. Kurcveils šādu strauju tehnoloģijas attīstību bija prognozējis jau 1999. gadā. Taču nesen kādā starptautiski populārā raidierakstā iepriekš teikto atkārtojis.
