Attiecības starp Rēzeknes pašvaldību un Ministru kabinetu saspīlētas bijušas nu jau kādu laiku. Novembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") lēma no amata atstādināt pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai"). Pēc tam jau jaunā Rēzeknes vadība neieradās uz tikšanos ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu ("Jaunā Vienotība"), kurš bija atbraucis uz Rēzekni.
Tomēr pirms pāris nedēļām abas puses tomēr sēdās pie viena galda un finanšu ministrs pēc tikšanās paziņoja, ka valsts būs gatava palīdzēt Rēzeknei. Valdība dotu Rēzeknei kredītu līdz pieciem miljoniem eiro, lai norēķinātos par pilsētas parādiem. Turklāt ar neierasti ilgu atdošanas termiņu – uz 15 gadiem, lai gan citkārt šādos gadījumos noteikts piecu vai desmit gadu periods. Tomēr aizdevums tiks piešķirts tikai ar vienu nosacījumu – Rēzeknes pašvaldībai līdz 21. februārim ir jāpieņem sabalansēts budžets.
"Ja viņi pieņems šādu sabalansētu budžetu, viņi varēs tikt pie šīs kredītlīnijas. Ja viņi nepieņems, tad būs valdībai jāpieņem citi lēmumi," sacīja Ašeradens.
Tomēr, kā Latvijas Televīzijai apliecināja Rēzeknes mēra pienākumu izpildītājs Aleksejs Stecs, dome samazinājusi visus iespējamos tēriņus līdz minimumam un vairāk vairs nevarot.
"Mēs nerunājam par bezdeficīta budžetu. Par to es arī informēju Finanšu ministriju – pat ja mēs noņemsim visas palikušās brīvās iniciatīvas, kas mums šobrīd darbojas pilsētā, tad iztrūkums būtu 1,2 miljoni eiro," paskaidroja Stecs.
Viņš apliecināja, ka astoņu dienu laikā – līdz 21. februārim – pieņemt bezdeficīta budžetu nav iespējams.
"Nav iespējams, jā, jo šajā gadījumā mēs veicam arī citus pasākumus, kas skar optimizāciju," piebilda Stecs.
Finanšu ministrs uzskata – ja dome sabalansētu budžetu pieņemt nevarēs, valdībai būtu jālemj par pilsētas pašvaldības rīcībspēju. Pārfrāzējot – jādomā par tās iespējamu atlaišanu. Taču līdz tik radikālam risinājumam nevēlas nonākt pašvaldību ministre Bērziņa.
"Budžeta pieņemšana ar deficītu vien vēl nav pamats domes atlaišanai. Pamats domes atlaišanai būtu tajā brīdī, ja pašvaldība nespētu pildīt savas autonomās funkcijas –
izmaksāt algas, uzturēt skolas, bērnudārzus, kultūras iestādes, tīrīt ielas, nodrošināt siltumu iedzīvotājiem. Veikt kopumā iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus," skaidroja Bērziņa.
Rēzeknes dome joprojām vēlas turpināt sarunas ar Finanšu ministriju par aizdevuma piešķiršanu, neskatoties uz nosacījumu, ka Rēzeknei kredītu var piešķirt tikai un vienīgi ar bezdeficīta budžetu šim gadam.
KONTEKSTS:
Valsts jau iepriekš pauda gatavību palīdzēt uz bankrota sliekšņa nonākušajai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai ar 5 miljonu eiro aizdevumu tikai tad, ja pašvaldība būs spējīga sagatavot budžetu šim gadam bez deficīta. Tomēr tas līdz šim nav izdevies, vietvara arvien meklē veidus, kā jostas savilkt vēl ciešāk.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre neizslēdz arī domes atlaišanu.
