Eiropas Komisija (EK) 2022. gada 8. martā piedāvāja AF papildu piešķīrumu enerģētikas jomai – "RePowerEU" iniciatīvai. Papildus tam, ņemot vērā karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas, ir paaugstinājušās izmaksas būvniecības jomā, kas attiecīgi rada augstu risku AF plānā jau noteikto atskaites punktu un mērķu nesasniegšanai par šobrīd plānoto AF finansējumu, tādēļ atsevišķām iniciatīvām pārskatīti sasniedzamie mērķi.
Latvijas AF papildinājums ir izstrādāts ar mērķi, lai ieviestu reformas un investīcijas par papildu finansējumu 143 miljoniem eiro.
Ņemot vērā jaunās prioritātes nozīmi enerģētikas jomas stiprināšanā, no jauna Latvijas AF plānā iekļauta "RePowerEU" iniciatīva, kas ir jauna AF plāna "RePowerEU" komponente. "RePowerEU" komponentē iekļautas jaunas reformas un investīcijas, kurām tiks novirzīts finansējums 123,7 miljonu eiro apmērā, kas ir Latvijai maksimālais piešķīrums no "RePowerEU" iniciatīvas, kā arī "Brexit" korekcijas rezerves instrumenta pārvedums 10,9 miljoni eiro. Komponentes mērķis ir stiprināt enerģētikas drošību un pāreju uz atjaunojamiem resursiem, kas nodrošinās ikgadējā ieteikuma īstenošanu attiecībā uz energoneatkarību, kā arī radīs ietekmi uz tarifu samazināšanu un enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu Latvijā.
Pārrēķina rezultātā Latvijai papildus pieejamā AF finansējuma mainīgā granta daļa 8,5 mijonu eiro apmērā ir novirzīta AF plānā esošiem investīciju pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt ilgstošu sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību un stiprināt cilvēku ar invaliditāti piekļuvi pakalpojumiem un iekļaušanu darba tirgū, tas ir papildu finansējums Labklājības ministrijas nevienlīdzības mazināšanas komponentes deinstitucionalizācijas pasākumiem.
AF īstenotas arī citas izmaiņas, kas balstītas uz objektīviem apstākļiem – sasniedzamo rādītāju termiņu pagarināšana, rādītāju definīciju un vērtību maiņa, precizēti rādītāju apraksti, tajā skaitā pamatojošie dokumenti. Lielākā daļa izmaiņu piedāvātas kontekstā ar sadārdzinājumu rašanos.
KONTEKSTS:
Ja Latvija izpildīs visas prasītās reformas, valstij kopumā pieejamais finansējums no Atveseļošanas un noturības mehānisma būs 1,82 miljardi eiro. Ieguldījumi plānoti investīcijām, piemēram, energoefektivitātes paaugstināšanai, uzņēmumu un valsts pārvaldes digitalizācijai, valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem, dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem, kā arī vēl vairākās citās jomās.
Iepriekš uzņēmēji cēla trauksmi par Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna divu programmu ieviešanas kavēšanos.
Pirmā ir digitalizācijas centru darbības nodrošināšanas programma. Kopumā digitālajai tranformācijai paredzēta milzīga nauda – 200 līdz 300 miljoni eiro,
Otrā programma ir 25 miljonus eiro vērtā programma, kas paredz atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādes projektiem, kas tiktu realizēti caur tā sauktajiem kompetences centriem. Tajos apvienojas nozaru uzņēmumi, kas kopīgi mēģina attīstīt un radīt jaunas inovācijas savā nozarē. Kopumā ir astoņi kompetences centri, tostarp ir elektronikas un optikas kompetences centrs.
Būvnieki problēmas atzīst, bet informācijas tehnoloģiju nozare noraida pārmetumus.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) rosinājusi kompetences centriem pārskatīt Atveseļošanas fonda atbalstam pieteiktos projektus, kur konstatēts interešu konflikta risks.
