Par likumprojektu nobalsoja 90 deputāti.
Komisija rosinājusi veikt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā sakarā ar pieaugošo "Euribor" likmi, kuras kāpuma rezultātā mājsaimniecībām ir strauji pieauguši kredītmaksājumi, bet Latvijas kredītiestādēm – peļņa.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka kopējie kredītu procentu maksājumi kredītiestādēm no rezidentu mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām
šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir pieauguši par 164 miljoniem eiro, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā.
"Balstoties uz aktuālajiem datiem, 13% no mājsaimniecībām, kas ņēmušas hipotekāro kredītu bankā, kredīta maksājums ar 2024. gada 1. janvāri varētu sasniegt 40% no kopējiem mājsaimniecību ienākumiem," teikts anotācijā. Ņemot vērā minēto, valstiskā līmenī ir nepieciešams mērķēts atbalsta mehānisms hipotekāro kredītu aizņēmējiem.
Komisijas sagatavotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzēts aizņēmuma likmi par 50% hipotekārajiem kredītiem samazināt laika periodā no šī gada 1. novembra līdz nākamā gada 31. oktobrim.
Kas saņemtu atbalstu?
Likmes samazinājums pēc pašreizējās grozījumu redakcijas būtu piemērojams gadījumos, kad izpildās trīs nosacījumi:
- hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro,
- hipotekārā kredīta līgums ir noslēgts līdz šī gada 30. septembrim,
- tas patērētājam ir vienīgais spēkā esošais hipotekārā kredīta līgums.
Atbalstu varēs saņemt teju visi hipotekāro kredītu maksātāji, jo kritērijiem Latvijā atbilst 99% kredītņēmēju. Atbalstu neparedz tiem, kuri kreditēto mājokli izīrē.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") Saeimas sēdē norādīja, ka līdz likumprojekta izskatīšanai 2. lasījumā tiks precizēti nosacījumi tiem hipotekārajiem kredītņēmējiem, kas hipotekāro kredītu ņēmuši šajā gadā. "Samazinājums būs, bet samazinājums nedrīkstēs būt mazāks par to summu, ko kredītņēmējs šogad, ņemot kredītu, ir maksājis pirmajā maksājumā. Tas nozīmē, ka kredītņēmējs ir apzinājies šo lietu, kredītņēmējam ir pietiekami finanšu līdzekļi atbilstoši mūsu valsts noteiktajiem normatīvajiem aktiem, un kredītņēmējs var maksāt šos maksājumus," sacīja Reirs.
Tāpat vēl tiks gatavoti priekšlikumi piešķirt likmes samazinājumu arī tiem, kuriem ir vairāki hipotekārie kredīti īpašumiem, kas netiek izmantoti komercvajadzībām.
"Ja cilvēkam ir divas hipotēkas, ir tādi gadījumi, piemēram, gan dzīvojamā māja, gan garāža pie mājas, nu tad, protams, ka tas ir viens dzīvojamais komplekss, un šeit ir jādod atbalsts abām hipotēkām," sacīja Reirs.
Lai aizņēmumam varētu piemērot samazināto likmi, paredzēts, ka kredītņēmējs iesniegs kredīta devējam pieteikumu, tajā dodot piekrišanu pārbaudīt ziņas par saviem ienākumiem un kredīta saistībām.
Grozījumi paredz, ka piespiedu procentlikmes samazinājums neattiektos uz bankām, kas brīvprātīgi veiktu "nozīmīgu procentlikmes samazinājumu". Lai gan likuma grozījumos nav precizēts, kas būtu uzskatāms par "nozīmīgu procentlikmes samazinājumu", Reirs iepriekš Latvijas Televīzijā minēja, ka tie varētu būt 2%, tomēr par to vēl tiks diskutēts.
Latvijas Bankai līdz nākamā gada 1. septembrim Saeimā būtu jāiesniedz izvērtējums par minētā atbalsta ietekmi uz mājsaimniecību hipotekārās kreditēšanas tirgu Latvijā un tā termiņa pagarināšanas nepieciešamību līdz 2025. gada 1. novembrim.
Likumprojekts Saeimā tiks izskatīts trīs lasījumos, līdz galīgajam lēmumam tajā vēl iespējams veikt izmaiņas. Priekšlikumus deputātiem iespējams iesniegt līdz 23. oktobrim.
Saeimā balsojumu dēvē par vēsturisku; piedāvā arī izmaiņas grozījumos
Deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie") Saeimas balsojumu sauca par vēsturisku, jo ar šo lēmumu "tiek iezīmēts tas, ka tiek aizsargāti kredītņēmēji". "Tas rada ļoti vērtīgu precedentu Latvijas politikā, un bankas pašas ir vainojamas, ka tām nācies uzņemties tik lielu politisko iniciatīvu," sacīja Šuvajevs.
Deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā"), paužot atbalstu likumprojektam, norādīja, ka pagājušās krīzes laikā nepanesami liels mājokļa kredīta slogs bija iemesls iedzīvotāju aizbraukšanai no Latvijas. "Mēs zinām, ka joprojām tādi cilvēki ir simtos tūkstošos mērāmi, kuri nav nokārtojuši savas kredītsaistības. Tagad, kad ir pienācis signāls, ka atkal tūkstošiem cilvēku var aizbraukt prom, politiķiem ir jārīkojas," sacīja Šlesers.
Tikmēr deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) pauda, ka likumprojektā vajadzētu mainīt nosacījumu, ka atbalsts pienāktos tikai tiem, kuriem ir viens hipotekārā kredīta līgums, jo esot gana daudz gadījumu, kad ģimenei ir vairāki hipotekārie kredīti, tostarp iespējams arī vairākus hipotekāros kredītus noformēt vienam īpašumam. Viņš pieļāva, ka šādos gadījumos varētu izvērtēt, kuram no kredītiem piešķirt likmes samazinājumu.
Savukārt deputāts Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") sacīja, ka, pēc viņa novērojumiem, šī esot pirmā reize, kad notiek sacelšanās pret ārvalstu banku lobiju Latvijā.
Vienlaikus par kritiskāku vārdu parūpējās deputāts Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"), pārmetot koalīcijai ķeršanos pie pēdējā salmiņa: "Nē, šis nav vēsturisks lēmums. Mēs patiesībā jau kuro reizi ejam šajā kreisajā virzienā – subsidēt visus pēc kārtas un regulēt cenas. Mēs salaižam visu dēlī tiktāl, ka jau vairs nav kur likties, un tad glābjam ugunsgrēku. Tas pats notiek bankās. Nenotiek banku konkurence, kad mums ir augstākie kredītprocenti, pievienotie procenti Eiropā."
Runājot par pretenzijām, ko paudušas komercbankas, deputāts Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) minēja, ka citās valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kredītiem ir fiksētas likmes, ko nemaina, un bankas attiecīgi aprēķina un nosaka riskus. Viņš rosināja likumā noteikt, ka komercbanku izsniegto hipotekāro kredītu likmes ir fiksētas.
Savukārt deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie") norādīja, ka, viņasprāt, ar likumprojektu būtu vieglāk strādāt un arī iespējamos tiesvedības procesos vieglāk varētu virzīties tad, ja tiktu izstrādāts atsevišķs likumprojekts, nevis grozījumi iestrādāti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kā tas paredzēts šobrīd.
Debatēs no vairākiem deputātiem, tostarp Šmita un Šlesera, izskanēja arī aicinājums veidot nacionālo banku.
Risks bankām vērsties tiesā
Likumprojekta autori secinājuši, ka regulējums rada tiesiskus riskus un ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi nākotnē. Valsts budžets varētu zaudēt simtiem miljonu eiro, ja bankas vērstos Satversmes tiesā vai starptautiskajā šķīrējtiesā. Finanšu nozares asociācijas juridiskais eksperts Edgars Pastars un Latvijas Bankas eksperti iepriekš atzinuši, ka šāds lēmums ietekmētu kreditēšana nākotnē un arī radītu iemeslus tiesāties, jo nevienā nozarē nevar mazināt cenas iepriekš noslēgtiem līgumiem.
Vērtējot šos riskus, Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja biedrs Šuvajevs sarunā ar Latvijas Radio uzsvēra, ka likumprojektu Saeima skatīs ierastā kārtībā trīs lasījumos, tātad bez steidzamības. Līdz galīgajam lēmumam to vēl sagaida izmaiņas. Pēc deputāta teiktā, likumprojektā būtiski faktori ir, ka kredītlikmes paredzēts mazināt uz noteiktu laiku – vienu gadu,
taču Saeima un finanšu sektora pārstāvji vēl diskutēs par to, cik lielā apjomā procentu likmes varētu mazināt, lai nodrošinātu ar likuma grozījumiem sasniedzamo mērķi – palīdzēt iedzīvotājiem.
"Manuprāt, pēc iespējas plašāks atbalsts iedzīvotājiem šī priekšlikuma ietvaros ir pareizais virziens. Te jāatceras, ka mēs tomēr runājam nevis par ierastu valsts atbalsta programmu, bet tomēr par to, ka bankām, skatoties uz to peļņas rādītājiem, nepieciešams sniegt atbalstu viņu klientiem. Uzskatu, ka klientu loks, kam jāsniedz atbalsts, ir tomēr plašāks nekā šaurāks. Likumprojekta precizēšana ir iespējama, bet priekšlikuma būtība saglabāsies."
KONTEKSTS:
Arvien smagāk uz iedzīvotājiem, kuriem ir kredītsaistības, gulst inflācija un "Euribor" likmes pieaugums. Par to pārliecināti ir ne tikai paši kredītņēmēji, bet arī virkne politiķu, kuri meklē risinājumu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 3. oktobrī, konceptuāli vienojās par 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu procentu likmēm uz vienu gadu. Komercbankas pārstāvošā Latvijas Finanšu nozares asociācija gan brīdinājusi, ka šādu ierobežojumu bankas varētu apstrīdēt Satversmes tiesā.
Tikmēr valdības vadītāja Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") sagaida banku iniciatīvu un pretimnākšanu klientiem. Premjere trešdien LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka finanšu grūtībās nonākušo kredītņēmēju atbalstam paredzētas finanšu institūcijas "Altum" garantijas, kam plānots novirzīt 12 miljonus eiro valsts budžeta naudas.
Savukārt Finanšu ministrija (FM) kā vienu no risinājumiem vērtē kredītprocentu maksājumu iekļaušanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku – 2023. un 2024. gadā. FM grib arī, lai bankas nākamgad veiktu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu 20% apmērā.
