Panorāma

Daudzviet ievērojami pieauguši rēķini par apkuri

Panorāma

Par skolu reformu diskusijas turpināsies

Gāzes cenas zemas; patērētājiem līdz sarukumam vēl jāpagaida

Eiropā gāzes cenas – kritušās; Latvijas patērētāji to rēķinos vēl neizjūt

Eiropas biržās dabasgāzes cena noslīdējusi līdz zemākajam līmenim kopš 2021. gada, tomēr lielākā daļa patērētāju to savos maciņos nejūt. Tas tādēļ, ka gāze iepriekš tikusi iegādāta ilgākam termiņam un šobrīd jāiztērē rudenī pirktie resursi.

Zemās dabasgāzes cenas tendenci sava sociālā tīkla "X" kontā izcēlis bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Viņa ieskatā siltumenerģijas cenas Latvijā ir pārāk augstas, īpaši Rīgā šogad tarifam esot jāsamazinās vēl vismaz par 10 līdz 20%.

"Skaidrs, ka mums ar zināmu nobīdi tas viss notiek. Iepērk dārgāku gāzi, tad kādu laiku tā cena ir augstāka. Bet šobrīd mēs tuvojamies tam brīdim, kad tās tirgus cenas jau kādu laiku ir bijušas pietiekami zemas. Un faktiski prasītos no regulatora puses, ka tā attieksme paliek tāda mazāk pielaidīga un būtu nedaudz agresīvāka, apstrīdot vai prasot pārskatīt kaut kādas cenas," sacīja Āboliņš.

Katra centralizētā Latvijas siltuma ražotāja iesniegtos tarifus pārskata Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Tajā skaidroja, ka vērā jāņem gan tas, ka Latvijā ir dažādi siltumenerģijas ražotāji – citi izmanto gāzi, citi šķeldu, citi abus kombinē, gan arī tas, ka Latvijas gadījumā gāzes cenas biržā ziemas mēnešos tik lielu nozīmi nemaz nespēlē.

"Šobrīd kopš novembra vidus dabasgāze Latvijai tiek pamatā piegādāta no Inčukalna krātuves.

Un lielā mērā šīs gāzes cena arī ir tā, kas ir nofiksēta jau vasaras mēnešos, kad ir notikusi iesūknēšana krātuvē. Līdz ar to tas, ka šobrīd tirgū ir zemākas cenas, līdz lielākajai daļai no gāzes tirgotājiem, gan siltuma lietotājiem nonāks vēlāk," skaidroja SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons.

Tas nozīmē, ka pārsvarā tarifi sāks mazināties tikai vasarā, un cilvēki kārtīgāk rēķinos to izjutīs tikai nākamajā ziemā. Tomēr ekonomists Āboliņš sagaidītu aktīvāku rīcību no SPRK jau šobrīd, cenšoties ieviest korekcijas nākotnes rēķinos.

Decembra beigās Valsts kontrole publiskoja revīziju par Rēzeknes finanšu situāciju. Pētot pilsētas budžetu, revidenti pamanīja nepilnības arī pilsētas siltuma uzņēmumā. Tas, ilgi saskaņojot jaunu tarifu ar SPRK, 2022./2023. gada apkures sezonā turēja savu siltuma tarifu augstāku, nekā tam reāli vajadzēja būt, un iedzīvotāji par siltumu pārmaksāja. Turklāt pilsēta par to saņēma vairāk nekā 4 miljonu valsts atbalsta pārmaksu.

"Protams, mēs nevaram izslēgt. Man liekas, ka tā mēs arī komunicējām tad, kad mēs publiskojām Rēzeknes ziņojumu. Iespējams, šis nav tikai Rēzeknē tāds gadījums. Bet, kamēr mēs neesam veikuši tādas pārbaudes, tādas specifiskas mēs šobrīd neplānojam, bet pilnīgi iespējams, ka šāda situācija varētu būt bijusi arī citās pašvaldībās," atzina Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Regulators aicina Rēzeknes gadījumu izdalīt atsevišķi, skaidrojot, ka citu šādu gadījumu nav. Reizēs, kad mainās tikai kurināmā cenas, izmaiņas ātri parādās arī tarifos, bet ilgāka vērtēšana ir, ja mainās vēl kas cits, piemēram, ražošanas iekārtas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti