Kaspars Tapiņš ir viens no piena lopkopības pārstāvjiem Dienvidkurzemē. Viņa saimniecībā ir aptuveni 100 slaucamas govis, taču viss ganāmpulks pietuvojas diviem simtiem. Katru dienu te tiek izmantota elektrība lielos apjomos.
"Ne maziņš [patēriņš]; pati slaukšana varbūt ne tik traki, bet dzesētāji ļoti jaudīgi, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pienu, lai ātrāk atdzesētu, ir nepieciešams tik jaudīgi, kas tērē daudz elektrību," stāsta Tapiņš.
Viņš rāda dzesēšanas iekārtas. Elektrība sadārdzinājusies arī mājsaimniecībā, savukārt ieteikumu samazināt pieslēguma jaudu viņš neredz kā iespēju.
Kopējais sadārdzinājums saimniecībā šobrīd ir aptuveni 50 eiro.
"Ja būtu adekvāta piena cena, nu labi – kaut kas plūst un mainās, bet uz šo brīdi, jau strādājot ar mīnusiem, viss, kas nāk klāt, situāciju tikai pasliktina."
Zemnieks joko, ka jau kļuvis par biržas ekspertu, taču tieši rīta stundās un vakara stundās, kad elektrības cena ir augstāka, viņiem ir īstais darba laiks, kad jāslauc govis.
"It kā nāk smiekli, bet gribas raudāt, jo – kā var tā rīkoties? Oi, jums tur būs kāpums 20–30%... Reāli atnāca pēdējie rēķini: mums uz vienu līgumu ir divi dzīvokļi un saimniecība. Vienā dzīvoklī pilnīgi nekas netiek patērēts, līdz šim maksājām 1,50 eiro, šobrīd ir 9 eiro ar kapeiciņu. Tas ir 600% kāpums. Es saku, par ko mēs runājam! Mums saimniecībā ir lieli patēriņi ~ 4500 kWh mēnesī, tagad piecreiz sadārdzinās. Atnāca vēstules, ka varam samazināt, ka esam izpētījuši, ka tik daudz netērējat, kam jums vajag tik lielu ievadstrāvu, bet, ja visu vienlaikus saslēdz, jau pārsniedz ievadstrāvu, nav jau vairs, kur atkāpties," klāsta zemnieks.
Zemnieku saimniecībā "Puriņi" Smiltenes novadā izmanto divus robotus, tur saistībā ar jaunajiem sadales tīkla tarifiem pieaugums elektrības rēķinā esot vien četri eiro, taču saimniecībā kopumā pēc kara sākuma Ukrainā elektrības izmaksas ir trīskāršojušās, kas saistītas ar pārvades izmaksām no Somijas, stāsta Kristaps Puriņš.
"Mums tikai četri eiro kopumā tā izmaiņa, pieaugums klāt fiksētai maksai.
Mums ir sadalīts pieslēgums, saimniecības ēkai, kur vajadzīga mazāka jauda, ir mazāks pieslēgums, bet fermai, kur vajadzīga lielāka jauda, ir lielāks pieslēgums, tāpēc mēs to tā neizjūtam," saka Puriņš.
Tikmēr, jautājot, kāda ir situācija zemniekiem, kuriem šobrīd strādā graudu kaltes, arī mehāniskās darbnīcas un elektrības patēriņš ir liels, zemnieku saimniecības "Pīlādži" pārstāvis Edgars Putra stāsta, ka sadārdzinājums saistībā ar elektrības sadales tarifiem skāris arī viņa ģimenes saimniecību.
"Par pārvades un sadales pakalpojumiem maksājam vidēji 80 eiro vairāk nekā iepriekšējā mēnesī, ja skatāmies uz rēķinu, tad pārvade un sadale sastāda diezgan lielu ciparu, gandrīz 40% no visa rēķina," norāda Putra.
Kaut arī pastāv iespēja jaudu gada laikā samazināt, kas arī parasti tiek darīts, tomēr tie būs papildu izdevumi vairāku simtu apmērā. Jūtamies zināmā mērā apmānīti, saka zemnieks.
"Tas, ko mums skaidroja līdz šim "Sadales tīkls", ka uzņēmēji ir šķērssubsidējuši iedzīvotāju pieslēgumu ampērus, tad sanāk, ka uzņēmējiem vajadzēja maksāt mazāk, bet galvenais mērķis bija uzņēmējdarbības stiprināšana, konkurētspējas celšana, bet tagad ar 80 eiro pieaugumu pie tādas stipri vidējas jaudas es pieļauju, ka lielākiem uzņēmumiem būs mērķis gūt daudz lielākus ieņēmumus, nevis stiprināt uzņēmējdarbību," spriež zemnieks.
Putra uzskata, ka elektrības sadales tarifs ir jāpārskata un esošā situācija ir satraucoša, piebilstot, ka Latvijā aktīvāk jāstrādā ar tiem patērētājiem, kuri reāli savas elektrības pieslēguma jaudas neizmanto.
