Vājš pieprasījums no ārvalstīm – Latvijas preču eksporta vērtība pusgadā sarukusi par 4,5%

ĪSUMĀ: 

• Latvijas preču eksporta vērtība sešos mēnešos sarukusi par 4,5%; importa – par 4,1%.
• Ekonomikas ministrija: eksporta izaugsmi tuvākajos mēnešos turpinās ietekmēt vājš ārējais pieprasījums.
• Finanšu ministrija: preču eksporta kritums turpināsies arī turpmāk.
• Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 8,3 % mazāks nekā pirms gada.
• Jūnijā eksports samazinājies visās preču grupās.
• Minerālproduktu eksporta samazinājums izskaidro vairāk nekā pusi no kopējā preču eksporta samazinājumā jūnijā.
• Jūnijā svarīgākie eksporta partneri – Lietuva, Igaunija, Vācija

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 21,39 miljardus eiro – par 963,9 miljoniem eiro jeb 4,3% mazāk nekā 2022. gada atbilstošajā periodā. 

Savukārt 2023. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,4 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 8,3% mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 13%, bet importa vērtība par 4,4%. Jūnijā Latvija eksportēja preces 1,46 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,94 miljardiem eiro.

Salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 45,4% līdz 43%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro,  nevis to fizisko daudzumu.

Ekonomikas ministrija (EM) norādīja, ka eksporta izaugsmi tuvākajos mēnešos turpinās ietekmēt vājš ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. EM ieskatā – šajā situācijā jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgi.

Finanšu ministrija: preču eksporta kritums turpināsies arī turpmāk

Finanšu ministrija (FM) norādīja, ka negatīva preču eksporta dinamika fiksēta jau trešo mēnesi pēc kārtas, un sagaidāms, ka jūnijam līdzvērtīgs kritums turpināsies arī nākamajos šā gada mēnešos.

FM skaidroja, ka preču eksporta samazinājumu šā gada otrajā ceturksnī, kā arī turpmākajos mēnešos pamatā ietekmē divi faktori. 

Pirmkārt, izejvielu cenu samazinājums. Ja pagājušajā gadā izejvielu cenu pieaugums bija galvenais faktors straujajam preču eksporta kāpumam, tad šogad šim faktoram būs pazeminoša ietekme uz preču eksportu. Latvijas preču eksporta struktūrā dominējošā loma ir precēm ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, koksnei un koka izstrādājumiem, neapstrādātai pārtikai, minerālproduktiem.

Minēto preču cenas pasaules tirgos pašreiz ir būtiski zemākas nekā pērnajā gadā, kas, no vienas puses, samazina patēriņa cenas gan Eiropā kopumā, gan Latvijā, bet, no otras puses, atstāj pazeminošu ietekmi arī uz eksporta vērtību, it īpaši ņemot vērā pērnajā gadā sasniegto augsto līmeni, norādīja FM. 

Latvijas ražotāju eksporta cenu indeksa pieauguma temps sāka bremzēties jau pagājušā gada vidū, bet šā gada aprīlī un maijā bija fiksēta deflācija, attiecīgi 2,7% un 6,2% apmērā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, atzīmēja FM.

Otrs faktors, kas negatīvi ietekmē Latvijas preču eksporta attīstību un turpinās to ietekmēt arī turpmāk, ir vājais ārējais pieprasījums, norādīja FM. 

Saskaņā ar ātro novērtējumu ES iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī pieauga par 0,5% gada griezumā, kas bija vājākais sniegums kopš 2021. gada sākuma. Savukārt ceturkšņa griezumā ES IKP palika nemainīgs, kas arī liecina par vājo ekonomisko aktivitāti. 

FM atzīmēja, ka ES tirgus veido 70% no Latvijas preču eksporta noieta.

IKP otrā ceturkšņa dati par visām ES valstīm vēl nav pieejami. Tomēr FM negatīvi vērtē Igaunijas, Zviedrijas un Vācijas ekonomikas kritums, kas ierindojas starp lielākajiem eksporta tirgiem Eiropā. 

Vērtējot ES dalībvalstu uzņēmēju un patērētāju ekonomisko sentimentu, FM secinājusi, ka tas turpina pasliktināties. Šā gada jūlijā ekonomikas sentiments ES vēlreiz pasliktinājās tādās Latvijas preču eksportam nozīmīgās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un būvniecība. Šīs nozares tiešā veidā ietekmē Latvijas kokrūpniecības, metālapstrādes, kā arī būvniecības materiālu eksportu.

Jūnijā eksports samazinājies visās preču grupās

Izņemot lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī satiksmes līdzekļus, šā gada jūnijā eksports samazinājies visās preču grupās. Lielāko negatīvo devumu eksporta kritumā jūnijā noteica minerālproduktu eksporta samazinājums par 56% jeb 106 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ko ietekmēja gāzes un naftas produktu reeksporta samazinājums attiecīgi par 65% un 63%, kā arī elektroenerģijas eksporta samazinājums uz ES dalībvalstīm par 82%. 

Minerālproduktu eksporta samazinājums izskaidro vairāk nekā pusi no kopējā preču eksporta samazinājumā jūnijā. 

Būtisks eksporta kritums bija fiksēts arī koksnes un koka izstrādājumu eksportā. Šis preču grupas eksporta vērtība samazinājās par 23% jeb 66 miljoniem eiro, tādējādi izskaidrojot trešdaļu no kopējā preču eksporta samazinājuma. FM negatīvi vērtē, ka šīs grupas eksporta kritums ir visaptverošs un, izņemot Zviedriju un Somiju, samazinājums fiksēts eksportā uz visiem lielākajiem noieta tirgiem, tajā skaitā Apvienoto Karalisti, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Nīderlandi, Vāciju.

Vienlaikus šā gada jūnijā bija fiksēts samērā būtisks lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums, kopumā par 5% jeb 17 miljoniem eiro, tādējādi nedaudz mazinot negatīvo efektu no citu preču grupu eksporta krituma. Lai arī šīs preču eksporta grupas izaugsme piebremzējās, salīdzinot ar iepriekš šajā gadā fiksētajiem pieauguma tempiem, tā saglabājas noturīga, norādīja FM. Tāpat FM atzīmēja, ka lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta noturību nodrošina augstāks alkoholisko dzērienu reeksports. Papildus tam alkoholisko dzērienu eksporta pieaugumi nav diversificēti, un tos nodrošina tikai viens noieta tirgus jeb Krievija, norādīja FM. Līdz ar to grūti prognozēt turpmāko lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta attīstību, jo "Krievijas tirgus pakļauts diezgan lielam riskam". 

FM ieskatā svarīga loma lauksaimniecības un pārtikas preču eksportā ir graudaugiem. Jūnijā graudaugu eksports bija par 54% jeb 31 miljoniem eiro mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā sausumu šā gada sākumā, kā arī neseno vētru, šā gada graudaugu raža varētu būt vāja, līdz ar to graudaugu eksports, visticamāk, turpinās mazināties.

Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 8,3 % mazāks nekā pirms gada

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju:

• pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 38,1 miljoniem eiro jeb 30,4%;
• minerālproduktu eksports mazāks par 105,9 miljoniem eiro jeb 55,7%;
• koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 65,5 miljoniem eiro jeb 22,9%;
• mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports mazāks par 32,2 miljoniem eiro jeb 11,4%;
• augu valsts produktu eksports mazāks par 15,9 miljoniem eiro jeb 16,8%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju:

• pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 44,1 miljoniem eiro jeb 28,9%;
• satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 32,1 miljoniem eiro jeb 17,9%;
• augu valsts produktu imports lielāks par 30,6 miljoniem eiro jeb 43,1%;
• minerālproduktu imports mazāks par 111,3 miljoniem eiro jeb 31,1%;
• koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 39,5 miljoniem eiro jeb 43,9%.

Jūnijā svarīgākie eksporta partneri – Lietuva, Igaunija, Vācija

Jūnijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,7% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,2%), Vācija (7,3%) un Krievijas Federācija (6,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,4% no importa kopapjoma), Vācija (11,5%), Polija (10,4%) un Igaunija (9%).

Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpumu 2023. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju visvairāk ietekmēja viskija eksporta pieaugums par 9,7 miljoniem eiro. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports samazinājās, sarūkot elektroenerģijas eksportam par 50,9 miljoniem eiro jeb 81,5%.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2023. gada jūnijā (faktiskajās cenās)

Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa kāpumu 2023. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju visvairāk ietekmēja iesala alus importa pieaugums par 4,5 miljoniem eiro jeb 62,5%. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles imports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu importam par 14,7 miljoniem eiro jeb 59%.

Svarīgākās preces Latvijas importā 2023. gada jūnijā (faktiskajās cenās)

2023. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 119 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 46 valstīm.

2023. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 0,8 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 1,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,2 procentpunktiem, bet importā – par 2,9 procentpunktiem.

Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2023. gada jūnijā (faktiskajās cenās)

Eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta samazinājums par 9,5 miljoniem eiro jeb 78,1%, uz Krievijas Federāciju – mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums par 48,1 miljoniem eiro jeb 87,5%. Savukārt eksporta pieaugumu uz Baltkrieviju galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 1,6 miljoniem eiro jeb 31,1%.

2023. gada jūnijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, importa samazinājumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa samazinājumus par 3,3 miljoniem eiro jeb 43,4%, no Krievijas Federācijas – minerālproduktu importa samazinājums par 31,6 miljoniem eiro jeb 58,2%, bet no Baltkrievijas – koka un tā izstrādājumu; kokogles importa samazinājums par 3,2 miljoniem eiro.

Latvijas ārējā tirdzniecība ar Baltkrieviju, Krievijas Federāciju un Ukrainu 2023. gada jūnijā (faktiskajās cenās)

CSP informē, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu megavatstundās. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas "Nord Pool AS" norādītā mēneša vidējā cena.