Kā informācijas avotu mediji izmantojuši Krievijas kontrolētā medija "RIA Novosti" datus par 2022. gadu un 2023. gadu desmit mēnešu griezumā. Tajos norādīts, ka lielākā alus piegādātāja Krievijai pērn bijusi Vācija, kuras piegāžu apjomi veidojuši vairāk nekā trešdaļu no visa Krievijas alus importa. Tālāk sekojot Lietuva, kas alus piegāžu ziņā 2023. gadā veidojusi vairāk par 15% no visiem eksportētājiem. Salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2022. gadā Lietuvai esot izdevies palielināt piegāžu apjomus 1,9 reizes, apsteidzot Beļģiju, kas šajā sarakstā nokritusi uz 4. vietu.
Tikmēr trešajā pozīcijā esot ierindojusies Latvija, kas minētajā laika posmā eksportu esot palielinājusi gandrīz četras reizes, sasniedzot 34,4 miljonu dolāru peļņu. Līdz ar to Čehija lielāko alus piegādātāju sarakstā ieņemot 5. vietu. Alus eksporta ziņā pieaugums uz Krieviju esot fiksēts arī Polijai un Somijai.
Latviju izmanto kā tranzītvalsti
Zemkopības ministrija ir izvērtējusi Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" datus, kas šobrīd ir pieejami par pērnā gada pirmajiem desmit mēnešiem. Tie liecina, ka Latvija uz Krieviju ir eksportējusi alu 32 miljonu eiro vērtībā. Kopumā tas veido 15% no visa Krievijas alus importa.
Šāds eksports no Latvijas uz Krieviju ir pieaudzis tieši 2023. gadā, jo 2021. gadā šī eksporta vērtība bija 10 reizes mazāka kā šobrīd.
Taču Valsts ieņēmumu dienesta muitas pārvaldes dati gan nedaudz atšķiroties – Latvijas kopējais alus eksports ir gandrīz 24 miljoni eiro, un alus tieši ar Latvijas izcelsmi tiek eksportēts 0,05% no kopējās eksporta vērtības.
Apjomā tie ir gandrīz 11 tūkstoši litri, un tie ir 0,06% no kopējā Latvijas eksportētā alus apjoma.
Kā norāda Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane, Latvijas izcelsmes alus apjoms uz Krieviju tiek eksportēts mazā apjomā:
"Tas, kas ir "Eurostat" datos, ka Latvija ir eksportētāja uz Krieviju, šeit tomēr ir tas, ka mūsu robežvalsts ir Krievija, un tāpēc arī citas Eiropas valstis eksportē caur mums. Tās ir noteiktas muitas procedūras, ka tādā veidā tā var arī darīt. Jāatzīmē, ka, protams, šī pārtika un lauksaimniecība nav ierobežota ne importā, ne eksportā, protams, tas ir katra uzņēmuma ētikas un morāles jautājums, sadarboties ar Krievijas pusi."
Nozares pārstāvji apšauba datus
Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš uzsvēra, ka šī esot acīmredzama Krievijas sagatavota viltus ziņa.
"Iepazīstoties ar šo tekstu, var redzēt, ka tur nav minēti ne konkrēti fakti, ne konkrēti ražotāji, un tādēļ es domāju, ka šis ir kārtējais veids, kā Krievija mēģina diskreditēt Latvijas ekonomiku, konkrētajā gadījumā – Latvijas ražotāju, vēršoties pret veselu nozari ar pilnīgi nepamatotiem apgalvojumiem, bez jebkādiem pierādījumiem. Mani pat savā ziņā pārsteidz tas, ka atsevišķi mediji atļaujas šādu Krievijas propagandas medija tekstu, sauksim to tā, publicēt ziņas formātā.
Es nezinu nevienu uzņēmumu, kurš eksportētu šobrīd uz Krieviju no Latvijas, no ražotājiem tieši. Es nevaru iedomāties, kurš Latvijas ražotājs pēc šī visa turpinātu sadarbību [ar Krieviju]," pauda Liniņš.
Savukārt tos Latvijas alus ražotājus, kuri turpina eksportu uz Krieviju, Liniņš aicināja to pārtraukt darīt: "Es uzskatu, ka tas būtu pēc iespējas īsākā laikā jāpārtrauc. Es pieļauju, ka varētu salīdzināt šo jau ar visiem zināmo graudu importa stāstu, un tālāk jau ir jāskatās vai ir veicami konkrēti grozījumi tiesiskajā regulējumā. Katrā ziņā šādi procesi būtu pēc iespējas ātrākā laikā jāpārtrauc, jo tie nekādā veidā nedod labumu Latvijas ekonomikai, galvenokārt jau ļoti negatīvi vērtējami."
Arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas rīcībā šādu datu neesot, norādīja padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, uzsverot, ka tas norāda uz informācijas nepatiesumu.
"Es domāju, ka tā ir nepareiza informācija. Es paskatījos tos rakstus, pirmkārt, tas ir neloģiski – eksports vispār kā tāds.
Alus nav eksportējoša nozare, jo loģistika tai ir ļoti dārga un arī principā smaga, un tā nav arī izdevīga, tāpēc, zinot mūsu uzņēmumus, principā tā informācija norāda, ka tā ir absolūti nepareiza."
Arī pērn novembrī no Krievijas mediju puses parādījās ziņas, ka lielākā daļa Krievijā ievestā viskija tiekot importēta no Latvijas. Latvija gan neesot pēkšņi kļuvusi par viskija ražošanas lielvalsti, jo patiesībā Rietumu uzņēmumi izmantojot Latviju kā starpposmu, lai turpinātu alkoholisko dzērienu eksportu uz Krieviju.
Tāpat līdzīgi jau iepriekš ziņots, ka Latvija un Lietuva kļuvušas arī par vīna eksporta līderēm uz Krieviju. Arī tādu pašu apstākļu dēļ, proti, ka Rietumu piegādātāji bieži vien nevēloties riskēt un uzrādīt Krieviju kā piegādes galamērķi.
Nākamnedēļ valdība skatīs informatīvo ziņojumu par situāciju un turpmākajiem plāniem alus eksportā uz Krieviju.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākšanas Ukrainā pret to ieviesta virkne sankciju. Kamēr sankcijām pakļauto preču eksports uz Krieviju rūk, apjomi strauji auguši uz valstīm, kuras turpina tirdzniecību ar Krieviju. Tas radījis bažas par sankciju apiešanu, ko ierobežot ar jauniem pasākumiem cer Eiropas Komisija.
Tikmēr iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti nepieciešamie desmit tūkstoši parakstu, lai iniciatīvu par nodokļa sloga palielināšanu uzņēmējiem, kas turpina sadarbību ar Krieviju, iesniegtu izskatīšanai Saeimā. Iniciatīvas mērķis ir panākt izmaiņas likumdošanā, lai visiem maksājumiem uz Krieviju tiktu palielināts ieturējuma nodoklis.
