Pēdējos gados Vācijas valdība ir diezgan dāsni subsidējusi uzņēmumus savā valstī, lai palīdzētu noturēt ražošanu, it īpaši, lai kompensētu augstās elektrības un gāzes cenas, kas pieauga kopš Krievija iebruka Ukrainā.
Tomēr 902 miljonu eiro piešķiršanu kompānijai "Northvolt" atšķir tas, ka šī nauda ir domāta, lai padarītu ražotnes atvēršanu Eiropā izdevīgāku nekā ASV. Pirmdien EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere paziņoja, ka Brisele tam ir devusi zaļo gaismu.
"Mūsu loma šajā procesā ir pārliecināties, ka piešķirto valsts subsīdiju apjoms ir tikai tik liels, cik tas ir nepieciešams, lai investīcijas notiktu šeit, nevis kaut kur citur pasaulē.
Viens no interesantākajiem aspektiem, strādājot ar šo jautājumu, ir redzēt uzņēmuma ambīciju, nevis vienkārši ražot akumulatorus, bet radīt droši vien zaļāko akumulatoru, kādu esam līdz šim redzējuši. Tam būs ļoti nelieli CO2 izmeši salīdzinājumā ar pārējiem. Šādā ziņā tas ir tehnoloģiskās attīstības pionieris akumulatoru ražošanas jomā," pauda Vestagere.
Jaunie elektrisko automašīnu akumulatori būs zaļāki nekā konkurentu piedāvājums, jo to ražošanai pārsvarā tiks izmantota Ziemeļjūrā esošo atkrastes vēja parku enerģija. Rūpnīca varēs nodrošināt ar akumulatoriem līdz pat vienam miljonam automašīnu gadā.
Tomēr Vācijas dāsnās subsīdijas izsauc jautājumus par konkurences kropļošanu Eiropā, jo daudzas citas valdības, tostarp Latvijā, neko tādu nevar atļauties.
Vācijas ekonomikas un klimata rīcības ministrs Roberts Habeks aizstāv Berlīnes pozīciju, sakot, ka mums jāpārstāj domāt tikai Eiropas mērogā.
"Domāt tikai par to, kas notiek Eiropā, savā ziņā ir Eiropas liekulības vai augstprātības paveids. Pārējie tik daudz nedomā par Franciju, Vāciju, Itāliju, Spāniju vai Skandināviju. Viņi domā par Eiropu, kamēr mēs domājam savu valstu robežās. Mums ir skaidri jāsaprot pašreizējā situācija un to, kas ir mainījies. Ķīna vairs nav lēta un vienmēr draudzīga vieta Eiropas ražotājiem. Nav vairs arī tā, ka ASV neko neieguldītu savā ekonomikā. Pēdējos divos trijos gados tas ir pilnībā mainījies.
Tādēļ, manuprāt, kamēr mēs varam nodrošināt līdzvērtīgus spēles nosacījumus Eiropā, mums ir jābūt priecīgiem par jebkādām investīcijām," klāstīja Habeks.
Gan Habeks, gan Vestagere sacīja, ka bez šīm subsīdijām kompānija "Northvolt" izveidotu rūpnīcu ASV. Tur tā saņemtu vēl lielāku valsts atbalstu, kas nāktu no Inflācijas samazināšanas akta.
"Eiropas solidaritāte nozīmē arī to, ka tie, kuri var ieguldīt, kuri var būt par daļu no jaunas un spēcīgas ekonomikas, netiek uzlūkoti ar neuzticību. Iedomājieties, ja Vācijas ekonomika sāktu bremzēt, ja Vācija vairs neieguldītu nākamās desmitgades industriālajā ražošanā. Arī tas negatīvi ietekmētu visu Eiropas ekonomiku: kaimiņvalstis, Itāliju, Austriju, visu Eiropu," norādīja Vācijas vicekanclers Habeks.
EK iepriekš ir atbalstījusi arī citas iniciatīvas, lai veicinātu elektrisko automašīnu akumulatoru ražošanu mūsu kontinentā. Šī nozare tiek uzskatīta par stratēģiski nozīmīgu, lai panāktu pāreju uz videi draudzīgu transportu.
