Par vēlmi uzsākt pasažieru pārvadājumus no Viļņas uz Rīgu paziņojusi Lietuvas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sabiedrība "LTG Link". Arī Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators, kas strādā ar zīmolu "Elron" paziņojis, ka nākamgad vēlas uzsākt pasažieru pārvadājumus maršrutā Tartu–Rīga.
"Tas ir labi, ka arī pirms "Rail Baltica" mums ir šī te savienojamība starp visām trim Baltijas galvaspilsētām. Par šo jau sarunas arī bijušas agrāk, bet katrā ziņā mēs esam atvērti šādai idejai. No ministrijas puses, protams, mēs pilnībā atbalstām atvērto tirgu un konkurenci dzelzceļa pārvadājumos Eiropā. Protams, no šādas Rīgas–Tartu līnijas ieguvumi būtu daudzi – gan latviešiem, igauņiem, protams, arī daudziem citiem Eiropā, jo, kā mēs zinām, nākamgad Tartu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.
Mēs atbalstām šādas iniciatīvas, un, protams, jautājums ir par izmaksām, par visām pārējām tām detaļām, un es ceru, ka beigās arī pie kādas vienošanās mēs varēsim nonākt," sacīja SM pārstāvis Edgars Klētnieks.
Lai gan Lietuvas un Igaunijas pārstāvji pagājušajā nedēļā publiskoja plānu par pasažieru pārvadājumu uzsākšanu Latvijā jau nākamajā vasarā, Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Andulis Židkovs stāstīja, ka pagaidām nekādi oficiāli pieteikumi no Lietuvas un Igaunijas dzelzceļa pārstāvjiem vēl nav saņemti. Pirms pārvadājumu uzsākšanas viņiem jāsaņem Eiropas Dzelzceļa aģentūras vienotais drošības sertifikāts, savukārt, Latvijas Valsts dzelzceļa administrācija vērtēs, kā šie pārvadājumi ietekmēs esošo pārvadājumu sistēmu Latvijā.
"Ir pelnošākie reisi, kas pārsvarā ir no rīta un vakarā, kad cilvēki dodas uz darbu un atpakaļ, kuri ir rentabli, kur arī veidojas pārvadātāju peļņa, savukārt, lielākā daļa reisu ir tādi, kur valstij nākas segt zaudējumus, bet valsts nodrošina šo pasažieru satiksmi. Piemēram, nedomāju, ka no Valkas brauciens līdz Rīgai var būt rentabls, ja tur, piemēram, kādi 10 pasažieri tikai iekāpj iekšā. Loģiski, ka tie reisi ir nerentabli, bet, lai arī tur sabiedriskais transports būtu, tad attiecīgi valsts sedz zaudējumus, kas rodas pārvadātājam. Savukārt pārvadātājs tad no tiem rentablajiem reisiem pats iekšēji daļēji pārdala šo te finansējumu uz nerentablajiem reisiem. Mēs skatāmies uz visu, teiksim, sistēmu kopā, un cilvēkiem tas ir jāsaprot, ka, lai visa sistēma būtu mazāk no valsts finansējuma prasoša, ir jāierobežo iespēja darboties tajā pelnošajā daļā, jo pretējā gadījumā valstij nāksies vairāk maksāt," teica Židkovs.
Bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas stāstīja, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvija nodrošināja tikai atsevišķus vilcienu reisus uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu.
"Lietuviešiem ir spēcīgs vietējais pārvadātājs "LTG Link", kas vairāk specializējās tādos tālsatiksmes braucienos, un es domāju, ka viņiem ir arī piemērots ritošais sastāvs, lai varētu braukt uz Latviju.
Es domāju, ka Latvijas iedzīvotāji noteikti būs ieguvēji, ja uz Latviju sāks kursēt mūsu kaimiņvalstu pārvadātāju vilcieni, un gan Igaunijas, gan Lietuvas virzieni, es domāju, ka būs pieprasīti.
Daudzi latvieši izmantos iespēju doties uz Tartu kā kultūras galvaspilsētu nākamajā gadā, tāpat arī braucieni uz mūsu Lietuvas pilsētām Šauļiem un Viļņu ir iecienīti un, es domāju, ka aizvien vairāk dažādas iespējas dos mums arī vairāk tūristu, kas iebrauc Latvijā," sprieda Linkaits.
Šobrīd Baltijas valstīs dzelzceļa sliežu platums atšķiras no Eiropas standarta, jo sliedes būvētas pēc Krievijas standartiem. Tieši tāpēc projekts "Rail Baltica" tiek dēvēts par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā.
