Valrieksti – pensijas kapitāls
Ainaviski skaistā vietā Usmas ezera apkārtnē Bukmeķos saimnieko Eduards Ostrobrods. Kad ģimene un tēvs iegādājušies īpašumu, divus valriekstus iestādījuši tikai kā dekoratīvu augu. Tagad jau tie ir vērā ņemami koki, no kuriem var ievākt pirmo ražu.
"Es gribu, lai Latvijā riekstu būtu arvien vairāk. Gribu pārdot stādus, ir plāns pēc diviem gadiem jau sākt pārdot te izaudzēto ražu," nākotnes nodomus ieskicēja saimnieks.
"Ir cilvēki, kuri paši negrib ar to nodarboties, bet vēlas iegūt stādījumus, tad mēs varam pieslēgties – apstrādājam zemi, stādām, aplejam un palīdzam, piemēram, reizi mēnesī apsekojam, bet cilvēks jau pēc pieciem gadiem ir ieguvis gatavu koku plantāciju."
Eduards agrāk darbojies biznesā, tādēļ ir izpratne par tirdzniecību. Ģimene pēc Padomju Savienības sabrukuma deviņdesmito gadu sākumā devusies dzīvot uz Izraēlu, bet tagad Latvija ir kļuvusi par viņa mājām, un tieši šeit viņš ir gatavs ieguldīt enerģiju, lai attīstu valriekstu audzēšanu mūsu klimatiskajos apstākļos.
Šobrīd viņa saimniecībā iestādīti valrieksti vairāk nekā 5 hektāru (ha) platībā, pakāpeniski platības varētu pieaugt līdz 10 ha. Viņš uzskata, ka
Latvijā lauku zemju saimniekiem stādījumi var kļūt par pensijas kapitālu.
"Kā ar bērniem – pirmos divus trīs gadus ar viņiem ir intensīvi jādarbojas, bet pēc tam aug paši," salīdzināja Eduards.
Viņš pastāstīja, ka liels koks var saražot 40 kilogramus (kg) valriekstu gadā. Tirgū valrieksti maksā aptuveni 7 eiro kilogramā.
"Pieņemsim, ka vairumā 5 eiro par kilogramu. Tad parēķinām, ja jums ir 100 koku, tad apgrozījums jau var sasniegt aptuveni 20 000 eiro. Mīnus izdevumi – aptuveni puse, jo jālaista, jāapstrādā. Tad peļņa ir 10 000 eiro no hektāra. Cilvēkam, kam ir sava zeme, tā būs otra pensija. Sākumā koks būs jāaprūpē, bet tad jau koks rūpēsies par bērniem un mazbērniem," turpināja Eduards.
Pieredzi smeļas Moldovā
Audzētājs sprieda, ka tieši Latvijā augušais valrieksts būs īpaši labs un garšīgs, uzturvērtībām bagāts, jo spējis pārziemot un radīt augļus. Viņš pats savā saimniecībā attīsta potēšanu un stādu audzēšanu. Atvesto šķirņu augļus var arī nogaršot, lai zinātu, ko audzēsi. Mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotas šķirnes viņš ved, piemēram, no Moldovas, uz kurieni plāno doties jau oktobra otrā pusē, jo tur gaidāma agroizstāde.
"Moldovā ir ļoti attīstīta zinātniskā darbība. Viņi daudz selekcionē (..) Tas paplašina redzes lauku. Visu jau nevar vest, jo Moldova nav Eiropas Savienībā, bet ir produkcija, kas ir reģistrēta Eiropas Savienībā un dod sertifikātu," paskaidroja Eduards.
Nozares eksperti no Moldovas jau bijuši Latvijā – sadarbība, dalīšanās ar pieredzi tikai turpināsies.
Entuziasmu pārņem arī kaimiņš
Tas, ka valrieksti Latvijas apstākļos aug, jau zināms no seniem muižas laikiem, uzsvēra Eduards. Kokus iestādījis arī kaimiņš Jānis Kalns:
"Pašreiz ir iestādīti 30 stādi. Redzēsim, kā augs, daži labi aug, citi ne tik labi. Jāskatās, kādas šķirnes Latvijai labāk piemērotas, jāmācās. Bija man viena pļaviņa, kas nekam citam īsti nebija vajadzīga, domāju, kāpēc gan neiestādīt riekstus, kas no tās sanāks, nezinu, neesmu tik optimistisks kā Eduards, kurš kaļ plānus nākotnei. Es arī draugiem saku, ka tas ir tāds hobijs un aizraušanās, redzēsim, kas būs pēc pieciem gadiem."
Valrieksti ir kļuvuši par Eduarda lielo dzīves kaislību, kaut gan viņam saimniecībā aug ne tas vien, – apkārtnē esošie dīķi ar dzidro un tīro ūdeni ļauj audzēt arī foreles, ievākta jau paprāva ķirbju raža, paši tur vistas. Izglītojošus seminārus par valriekstu audzēšanu Latvijā viņš plāno rīkot arī turpmāk.
