ĪSUMĀ:
- FM sagatavoja Latvijas Stabilitātes programmu 2023.–2026.gadam iesniegšanai Eiropas Komisijā.
- FM paredz pieticīgāku ekonomikas izaugsmi, inflācijas mazināšanos nākamgad.
- Fiskālās disciplīnas padome: ar jēdzīgu un pilnvērtīgu ES fondu izmantošanu izaugsme var būt straujāka.
- FM: Negatīvie riski joprojām saistāmi ar energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību.
Eiropas Komisija (EK) ik gadu divas reizes prasa Eiropas Savienības (ES) valstīm apkopot prognozes par valsts ekonomikas attīstību. Uz šo prognožu pamata gatavo Eiropas kopējās turpmāko gadu fiskālās prognozes un Eiropas budžeta plānus.
Jaunākie vērtējumi sagatavoti martā, ņemot vērā arī notikumus valsts ekonomikā pagājušajā gadā.
Finanšu ministrijas aktualizētās prognozes laika posmam līdz 2026. gadam liecina, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) saglabāsies pagājušā gada līmenī, bet 2024. gadā gaidāma 2% ekonomikas izaugsme.
Nākamajos divos gados – 2025. un 2026. gadā – tiek prognozēta ekonomikas izaugsme attiecīgi par 2,9% un 2,8%.
Arī Latvijas Banka iepriekš prognozēja, ka ekonomikas izaugsme šogad būs knapi pamanāma un IKP pieaugums varētu būt 0,5%.
Salīdzinājumā ar iepriekšējām – pērnā gada decembrī veidotajām – prognozēm iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze šim gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2024. gadam IKP pieaugums prognozēts par vienu procentpunktu mazāks nekā pagājušā gada decembrī.
Vienlaikus Krievijas sāktā kara pret Ukrainu un augošo izmaksu ietekme uz ražošanas attīstību var izpausties ar lielāku laika nobīdi, nekā sākotnēji sagaidīts, un 2024. gadā ekonomikas izaugsme būs nedaudz lēnāka, nekā prognozēts iepriekš.
Vidējā inflācija šajā gadā prognozēta ap 10%. Pērn tā bija 17,3%. Inflācijas prognoze šim gadam kopš decembra paaugstināta par 1,5 procentpunktiem.
To noteica augstāki gada beigās fiksētie siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes tarifi un pagājušā gada straujās inflācijas efekti.
Savukārt nākamajā gadā inflācijai jāturpina pazemināties, cenu pieaugumam veidojot 2,2%, bet pēc tam stabilizējoties ap 2,5% līmenī.
Savu novērtējumu par Latvijas Stabilitātes programmai sagatavotajām prognozēm sniegusi arī Fiskālās disciplīnas padome. Tās vadītāja Inna Šteinbuka šonedēļ Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" uzsvēra, ka prognozēta zema Latvijas ekonomikas izaugsme. Taču ir cerības, ka realitātē izaugsmes tempi būs augstāki. Tas iespējams, jēdzīgi un pilnvērtīgi izmantojot no Eiropas budžeta sniegtos līdzekļus.
"Eiropas Komisijas eksperti aprēķināja, ka, ja visa tā nauda tiks izmantota, 2026. gadā būs ekonomikas pieauguma pīķis, kulminācija. Papildus normālam pieauguma tempam tas dotu vēl klāt vēl līdz pat diviem procentiem. Es gan negribu kritizēt Finanšu ministrijas teikto, jo labāk būt piesardzīgiem un nepārspīlēt savas izaugsmes tempa prognozes, bet, ja valdībai izdosies kaut kādā veidā efektīvi investēt ES līdzekļus pilnā apjomā, pieauguma tempi reāli varētu būt augstāki.
Protams, mēs nevaram cerēt tikai un vienīgi uz ES naudu. Ir kaut kādā veidā jāveicina privātie investori," sacīja Šteinbuka.
Finanšu ministrijas prognozes veidotas augstas nenoteiktības apstākļos, bet ar pieņēmumu, ka ģeopolitiskā situācija būtiski nepasliktinās un nenotiek krasa karadarbības eskalācija.
Tāpat negatīvie riski joprojām saistāmi ar straujām energoresursu cenu svārstībām un to ierobežoto pieejamību.
Gatavojot ziņojumu, ministrijā uzskaitītas vairākas ilglaicīgas problēmas – valdības nākamie uzdevumi, pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības".
"Ir daži pārsteigumi Finanšu ministrijas pusē, par kuriem būtu vērts runāt. Tātad valsts kapitālsabiedrības un kā mēs tā pārvaldām. Tur ir daudz brīnumu, ko mēs redzam. Ir kapitālsabiedrības, kas gadiem uz priekšu ieplāno gandrīz 10 miljonu eiro zaudējumus. Te mēs runājam par slimnīcām. Satiksmes jomā - "Pasažieru vilciens" un "Latvijas dzelzceļš". Tas prasa lielas strukturālas pārmaiņas, kā mēs ar to tiksim galā.
Mums ir arī virkne pārsteigumu sociālajā sfērā. Mēs redzam, ka izdienas pensiju izdevumi dubultojas. Tāpat mēs redzam milzu eksploziju ar slimības lapu izmaksu milzīgu pieaugumu," norādīja Ašeradens.
Dati apliecina, ka būs jāplāno gan izdienas pensiju, gan vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšana.
Demogrāfijas slikto rādītāju dēļ jādomā par pietiekamu darbaspēku un ekonomikas rādītājiem ilgtermiņā, pauda arī premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības".
Latvijā aizvien turpinās jau iesāktā pensionēšanās vecuma celšana, lai 2025. gadā sasniegtu 65 gadu vecumu. Tālāku plānu celt vispārējo pensijas vecumu pašlaik neesot, intervijā raidījumā "Krustpunktā" pauda labklājības ministre Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības".
Stabilitātes programma turpmākiem trīs gadiem pirms nosūtīšanas Eiropas Komisijai vēl būs jāizvērtē arī Saeimai.
