Panorāma

Skaidro iemeslus ēkas sabrukšanai Rīgas centrā

Panorāma

Eksperti: Krievijai jāsamaksā par karu Ukrainā

Latvijas Banka tuvākajos gados ekonomikai prognozē mērenu izaugsmi

Latvijas Banka koriģē prognozes: Recesijas vietā šogad gaidāma IKP izaugsme par 0,5%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 1 mēneša.

Latvijas Banka koriģējusi savas makroekonomiskās prognozes. Saskaņā ar centrālās bankas ekonomistu jaunākajām aplēsēm Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šajā gadā pieaugs par 0,5%, bet inflācija būs 10%. Par to piektdien paziņoja Latvijas Bankas pārstāvji.

Vēl decembrī centrālās bankas eksperti lēsa, ka Latvijas ekonomika 2023. gadā saruks par 0,3%, bet inflācija šajā gadā sasniegs 10,9%.

Latvijas Banka koriģējusi arī 2024. un 2025. gada makroekonomiskās prognozes. Samazināta inflācijas prognoze arī 2024. un 2025. gadam. Vēl decembrī Latvijas Banka prognozēja, ka patēriņa cenas nākamgad un aiznākamgad pieaugs par 4,4% un 3%, taču saskaņā ar jaunākajām prognozēm inflācija būs attiecīgi 2,7% un 2,6%.

Centrālajā bankā norādīja, ka šā gada gaidāmā 0,5% tautsaimniecības izaugsme savukārt samazina IKP pieaugumu turpmākajos gados – 2024. gadā tas gaidāms 3,7% (decembra prognoze – 4,4% pieaugums) un 2025. gadā 3,3% (3,5%).

Vienlaikus Latvijas Bankā norādīja, ka arī jaunākās makroekonomiskās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Latvijas Banka: Nepieciešamas reformas

Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam zināmu optimismu vieš tas, ka šobrīd valdošā koalīcija par vienu no saviem galvenajiem mērķiem izvirzījusi ekonomikas transformāciju.

"Šeit nav runa par to, vai Latvijas ekonomika augs vai neaugs. Jā, mēs augsim. Bet ar esošo ekonomikas struktūru mēs Eiropas Savienības vidējo ienākumu līmeni nekad nesasniegsim. Lietuviešus un igauņus mēs arī nenoķersim. Līdz ar to ir svarīgi šo ekonomikas transformācijas vajadzību uztvert maksimāli nopietni," komentēja Kazāks.

Ir vairāki iemesli, kādēļ starp mums un citām Eiropas Savienības valstīm, tostarp Lietuvu un Igauniju, izveidojusies tāda plaisa, ir daudz. Tai skaitā vēsturiski izdarītas nepareizas izvēles.

"Piemēram, viena no lietām, ko Latvija 90. gados bija nodefinējusi – kā tilts starp austrumiem un rietumiem. Zināmu laiku tas strādāja. Bet diemžēl austrumi vairs nav tie, kas tie bija agrāk. Karš Ukrainā to ļoti skaidri apliecina. Ko tas mums nozīmē – diemžēl, tādi sektori kā finanšu sektors, kas bija uz to specializējušies, tās investīcijas ilgtermiņā augļus nenesa. Ja mēs skatāmies uz, piemēram, tranzītu, mēs redzam arī, ka šis segments tādā veidā vairs strādāt nevar," uzsvēra Kazāks.

Diemžēl, bet arī īsākā termiņā skats uz ekonomisko situāciju nav spožs. Latvija joprojām ir starp līderēm inflācijā, turklāt, kā stāsta Kazāks, arī inflācijas mazināšanās Latvijā varētu būt vēlāka nekā citviet Eiropā.

Centrālās bankas pārstāvji, prezentējot datus par inflāciju, atklāja interesantu tendenci – apmēram trešdaļu no inflācijas Latvijā veido faktori, kas nav saistīti ar globālajām tendencēm.

"Tā droši vien ir tāda uzņēmumu rīcība, redzot nenoteiktību, nezinot, kā tur nākotnē mainīsies cenas, paredzot, kā mainīsies cenas, daļa nosaka to piecenojumu lielāku," pieļāva Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Es gribētu vērst uzņēmumu uzmanību, ka, audzējot cenas, tajā brīdī viņi arī faktiski jau paraksta jaunus darba līgumus ar saviem darbiniekiem, jo nākotnē augstākas cenas viņiem liks arī faktiski palielināt darba algu," norādīja Rutkaste.

Latvijas Banka šodien izcēla vēl vienu visai satraucošu tendenci – tuvāko gadu laikā Latvijas ekonomikai varētu iet garām līdz pat 300 miljonu eiro finansējums Eiropas Savienības struktūrfondos. Tas tādēļ, ka valstij ir problēmas ar šo fondu apguvi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti