ĪSUMĀ:
- VID sabiedrības acīs vēlas kļūt par klientorientētu iestādi.
- Valdība atbalstījusi plānu nodalīt no VID funkcijas, kuru mērķis ir izmeklēt noziegumus.
- Tiktu izveidota jauna iestāde – Nodokļu un muitas policija.
- Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas funkcijas nodotu KNAB.
- Mainītu arī VID pārvaldību – finanšu ministrs VID padotību īstenotu ar Finanšu ministrijas starpniecību.
- Reforma stātos spēkā gadu pēc tās apstiprināšanas Saeimā.
- Valdība atbalstīja arī LTRK ideju izvērtēt Nodokļu un muitas policijas nodošanu Iekšlietu ministrijas pārvaldībā.
VID attīstības stratēģijā 2023.–2026. gadam iekļauts mērķis stiprināt VID kā klientorientētas iestādes tēlu sabiedrībā, kļūstot par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā. Arī nākamā VID vadītāja Baiba Šmite-Roķe norādījusi, ka viņas uzstādījums jaunajā amatā būs virzīties uz iestādi, kas "būs patiesi moderna un uz klientiem orientēta". Finanšu ministrijas sagatavotais un valdības atbalstītais plāns paredz no VID nodalīt struktūrvienības, kuru darbības mērķis ir novērst, atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus vai konsultācijas.
Tāpat reforma paredz mainīt padotības īstenošanas formu pār VID, nosakot, ka turpmāk finanšu ministrs īsteno padotību pār VID nevis tieši, bet ar Finanšu ministrijas starpniecību.
Finanšu ministrija norādījusi, ka viens no VID reorganizācijas pozitīviem aspektiem, veicot izmaiņas VID struktūrā,
būs nelabvēlīgas komunikācijas riska samazināšanās, kas iepriekš radīja sekas iestādes reputācijai, jo publiskajā komunikācijā VID un izmeklēšanas iestādes būtu nodalītas, attiecīgi nošķirtas atbildības.
Vienlaikus ar izmaiņām struktūrā paredzēts pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli, izmantojot digitālās transformācijas iespējas.
Plāns izveidot jaunu iestādi – Nodokļu un muitas policiju
Pēc pašreizējas struktūras Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir VID ģenerāldirektora pakļautībā, tomēr likumdošana nosaka, ka VID vadītājam nav piešķirta kompetence iesaistīties nodokļu un muitas policijas kā izmeklēšanas iestādes īstenotajās kriminālprocesuālajās darbībās. Iestāde ir tiesīga izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
Valdības apstiprinātais plāns paredz izveidot Nodokļu un muitas policiju finanšu ministra padotībā. Tādējādi VID darbības tvērums kļūtu šaurāks, konkrētāks un vairāk vērsts uz klientu vajadzību apmierināšanu. Nodokļu un muitas policijas nodalīšana no nodokļu un muitas administrācijas, tostarp nosakot tās padotību finanšu ministram un pārraudzību īstenojot ar Finanšu ministrijas (FM) starpniecību,
veicinātu tās neatkarību no nodokļu un muitas administrācijas.
Jaunas valsts pārvaldes iestādes izveides gadījumā tai būtu jānosaka nodokļu administrācijas tiesības, lai tiktu veikta pilnvērtīga un jaunākajai starptautiskajai praksei atbilstoša finanšu izlūkošana un analīze, norādījusi FM.
Nodokļu un muitas policijas izveides gadījumā tiktu pārdalīts finansējums provizoriski 16 062 934 eiro apmērā atlīdzībai un uzturēšanai, tajā skaitā VID budžetā plānotais "Moneyval" finansējums 920 966 eiro apmērā un 384 amata vietas.
Izvērtēs iespēju Nodokļu un muitas policiju vēlāk nodot Iekšlietu ministrijas pārziņā
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdībai norādīja, ka atbalstītu Nodokļu un muitas policijas pārvaldes atdalīšanu no VID divos posmos, pirmajā to izveidojot zem Finanšu ministrijas,
bet līdz 2026. gada beigām, identificējot visas nepieciešamās darbības un veicot priekšdarbus, zem Iekšlietu ministrijas.
"Valsts policijā jau šobrīd ir vairākas struktūrvienības, tostarp Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, kura citstarp jau šobrīd nodarbojas ar finanšu pārkāpumiem, ES fondu izkrāpšanu, kas saistāms arī ar nodokļu nemaksāšanu vai narkotiku izplatīšanu, tirdzniecību, kontrabandu, kas bieži saistās ar nelikumīgi ievestajām precēm. Minētais liecina, ka, Nodokļu un muitas policijas pārvaldi iekļaujot Valsts policijas struktūrā, var efektivizēt šādu nozieguma veidu izmeklēšanu," norādījusi LTRK.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") un arī premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka šis priekšlikums būtu izvērtējams, tāpēc
valdība nolēma līdz 2026. gada beigām izvērtēt, kāds pārvaldes modelis Nodokļu un muitas policijas pārvaldei būtu piemērotākais, tostarp izvērtējot priekšlikumu no Finanšu ministrijas pārvaldi nodot Iekšlietu ministrijai.
Daļu VID Iekšējās drošības pārvaldes funkciju nodotu KNAB
Šobrīd likumpārkāpumus VID ierēdņu un darbinieku rīcībā atklāj VID patstāvīgā struktūra – Iekšējās drošības pārvalde. Tās operatīvo darbību un izmeklēšanu uzrauga Latvijas Republikas prokuratūra.
FM uzsvērusi, ka šobrīd ir vēl vairākas iestādes, kuras ir tiesīgas izmeklēt savas iestādes amatpersonu amata likumpārkāpumus – Valsts robežsardze, Iekšējās drošības birojs, Ieslodzījumu valsts pārvalde un KNAB.
Valdība atbalstījusi plānu mainīt VID Iekšējās drošības pārvaldes uzdevumu institucionālo piekritību un nodot izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas pildīšanu KNAB, VID atstājot iekšējās kontroles funkcijas.
Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Valsts kontroles ziņojumu, kurā secināts, ka
VID Iekšējās drošības pārvaldes un KNAB noteiktās institucionālās piekritības ietvaros biežāk izmeklētie noziedzīgie nodarījumi pārklājas.
Izmeklēšanas un operatīvās darbības funkcijas, kuras plānots nodot KNAB, veic 20 VID nodarbinātie. Risinājuma īstenošanas gadījumā tiks pārdalīts finansējums provizoriski 904 518 eiro apmērā atlīdzībai un uzturēšanai, kā arī 20 amata vietas. Finansējums tiks pārdalīts no valsts budžeta programmas "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana". Pārdalāmā finansējuma apmērs tiks precizēts, izstrādājot normatīvos aktus, norādījusi FM.
VID pārvaldības maiņa
Šobrīd VID ir finanšu ministra pārraudzībā esoša iestāde, bet valdības atbalstītā reforma paredz mainīt padotības īstenošanas formu, nosakot, ka turpmāk finanšu ministrs īsteno padotību pār VID nevis tieši, bet ar Finanšu ministrijas starpniecību.
Ņemot vērā, ka finanšu ministrs ir politiski atbildīgs par nozari, kurā ietvertas daudzas un apjomīgas politikas,
padotību pār VID racionālāk būtu īstenot nevis tieši, bet ar Finanšu ministrijas starpniecību, norādīts reorganizācijas plānā.
Paredzēts, ka VID reforma stātos spēkā vienu gadu pēc tam, kad Saeima būs pieņēmusi attiecīgos tiesību aktu projektus. FM paredz, ka tas varētu notikt 2025. gada sākumā.
Tiesību aktu projekti un likumprojekti, kas nepieciešami reformas īstenošanai, FM valdībā izskatīšanai jāiesniedz līdz 1. jūnijam.
KONTEKSTS:
Valdība 30. janvārī apstiprināja Baibas Šmites-Roķes iecelšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatā no 13. februāra. Pašreizējā VID vadītāja Ieva Jaunzeme pēc piecu gadu darba VID ģenerāldirektores amatā šā gada 12. februārī atstās dienesta vadību.
Šmite-Roķe valdības sēdē norādīja, ka VID gaidāmas būtiskas pārmaiņas. Viņas prioritātes un galvenie uzdevumi VID vadītāja amatā būs dienesta reorganizācija, digitalizācija, cīņa ar ēnu ekonomiku. Viņas uzstādījums jaunajā amatā būs virzīties uz iestādi, kas "tiešām būtu uz klientu orientēta".
Viņa paudusi atbalstu VID kā organizācijas reformai, kas nozīmē VID padotību Finanšu ministrijai, nevis finanšu ministram. Tāpat Šmite-Roķe solīja mainīt VID kultūru – darbinieku attieksmi pret klientiem.
