Cietušas kā agri pavasarī stādītās audzes, kurām pat sākotnēji pieejamais mitrums nav spējis līdzēt, tā vēlā pavasara stādījumi.
Sausuma dēļ pārsvarā bojāti bērzu un egļu stādījumi – tie vienkārši ir nokaltuši un izkrituši. Kurzemes, Zemgales reģionā bojājumu apjoms svārstās no 30 līdz 50%. Pārējos Latvijas reģionos no 20 līdz 30%. Bojājumi konstatēti gan apmežotajās lauksaimniecībā neizmantotajās zemēs, gan atjaunotajās meža platībās.
"Dienvidlatgales reģionā egļu stādījumos novērojama skuju dzeltēšana, kas norāda uz to, ka jaunajiem kociņiem pietrūkst mitruma. Egles vēl cīnās par izdzīvošanu, iespējams, labvēlīgu faktoru ietekmē tās izdzīvos, bet būs novājinātas. Tas palielina risku kociņiem ciest no meža kaitēkļiem un slimību bojājumiem," paziņojumā medijiem skaidroja Edgars Sušinskis, MKPC Dienvidlatgales nodaļas mežsaimniecības konsultants.
Ar jaunu kociņu stādīšanu kavēties nevajadzētu, norādīja MKPC direktors Raimonds Bērmanis.
"Šī gada rudens ir vispiemērotākais laiks, lai veiktu papildināšanu vai ierīkot mežaudzi no jauna.
Otrs jautājums – cik būs pieejams stādmateriāls no kokaudzētavām. Cerams, ka tie mežu īpašnieki, kuriem vajadzēs šos kociņus iegādāties, arī varēs to izdarīt šī gada rudenī," pauda Bērmanis.
"Pavasaris un viss jūnijs bija īpaši netipisks, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Šopavasar meža stādīšanu veicām tūlīt pēc Lieldienām, aprīļa sākumā, kad zeme tikko bija atkususi. Turklāt stādījām stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu (stādi pietiekoši lieli). Maijs atnāca ar salnām, un pēc tam klāt bija lapgrauži. Jaunajiem stādījumiem viens pārbaudījums pēc otra, tomēr jūnija sākumā skatījāmies, ka jaunie stādi pamazām ieaug un arī nedaudz salnās cietušie bērzi pamazām ieaug. Kopumā stādījumi šķita izdevušies, bet tad nāca jūnijs ar ilgstošo sausumu. Pirms Jāņiem apsekojot izcirtumus, konstatējām, ka kociņi sāk izkrist un zeme ir pilnīgi kā klons, mālainākās vietās – saplaisājusi. Visu izšķirs lietus," situāciju raksturoja Mairita Bondare, MKPC Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante, meža īpašniece.
Iepriekš liela apjoma sausuma postījumi bija 2018. gadā, kad no stādītājam platībām pilnībā neieauga 1200 hektāri un vēl 1500 hektāri bija daļēji papildināmi.
No šī gada pirmajā pusgadā 105 hektārus jaunaudžu skāra arī meža ugunsgrēki.
KONTEKSTS:
Turpinoties sausiem laikapstākļiem, ievērojami palielinās ugunsbīstamība mežos, tādēļ Valsts meža dienests aicina pilnībā izvairīties no uguns izmantošanas mežā. Dienestā norādīja – mežs patlaban ir sauss kā pulveris un katra mazākā dzirkstelīte var izraisīt lielus meža ugunsgrēkus.
No 2023. gada 1. maija ir noteikts meža ugunsnedrošais laikposms visā valsts teritorijā.
VUGD atzina – meža ugunsgrēku skaits, kuru dzēšanā piedalījās ugunsdzēsēji glābēji, jau šobrīd pārsniedz visu aizvadītajā gadā kopumā reģistrēto meža ugunsgrēku skaitu – šogad dzēsti jau 288, bet aizvadītajā gadā kopumā 248 meža ugunsgrēki. Arī VUGD aicina ikvienu būt ļoti uzmanīgiem, izmantojot atklātu liesmu. Dzirkstele no cigaretes, grila, ugunskura vai transportlīdzekļa var izraisīt postošu ugunsgrēku.
