"Te viss aploks jau nograuzts, un tas jaunais, ko tagad sagādājām [barībai], tas jāliek tajos aplokos. Tie, kam ir mazāk zirgu, tiem jau sanāk sev savākt sienu, bet tas atkarīgs no tā, kāda kuram ir zeme, jo smilšainās un kūdrainās augsnēs šogad ir švaki," stāstīja Iveta Janelsiņa, kuras saimniecībā Siguldas novada Allažu pagastā ir ap 70 zirgu.
Vairākos aplokos, kuros netālu no staļļa ganās saimnieces zirgi, zāles nav daudz. Sauso laika apstākļu dēļ kopumā no 130 hektāriem saimniecības platības apmēram 30 hektāros pļaušanai vai ganībām nav izaudzis nekas, bet citās platībās lopbarībai vajadzīgās zāles ir maz.
Janelsiņa sacīja: "Tur tālāk ir sētais zālājs, un tur šogad principā nekā nav, mēs to vienkārši noganījām, un arī tur pļavā zirgi ielaisti pirms trīs dienām, un var redzēt, ka tāda gara smilga ir pa virsu, bet apakšā ir diezgan bēdīgi. Mums ir pļaujamie gabali un ganības, kur mēs katru gadu pārsējam zālāju, un vienā mēs savācām skābsienu, un bija necerēti laba raža, bet ir tādi zālāji, kur ir tā kā tuksnesī. Mums ir trīs tādi gabali, kur ir smilšains, paugurains, un tur nav pilnīgi nekā, lai arī rudenī tajā zālājā prieks bija skatīties, kā zied āboliņš, timotiņš, bet šogad pilnīgi nekā nav. Nav vērts pat virsū braukt."
Janelsiņas izaudzētos zirgus lielākoties iegādājas ārvalstīs, taču līdz pārdošanas vecumam saimniekiem zirgi jāuztur apmēram četrus gadus. Saimniecība ik gadu izaudzē lopbarību ne vien saviem zirgiem, bet arī tirgo to citiem lopkopjiem. Taču šogad Allažu zirgu saimniecība sienu netirgos un pagaidām arī ir neziņā, vai pašiem pietiks ar jūnijā izaugušo. Arī šobrīd nepastāvīgie nokrišņi būtiski situāciju zālājos neuzlabo, secinājusi zirgu audzētāja.
Viņa skaidroja: "Mums gandrīz katru dienu zvana kāds no klientiem, kas regulāri pirkuši no mums sienu, bet mēs nevaram viņiem neko apsolīt un daži cilvēki pat paliek dusmīgi. Vienīgā cerība ir uz rudens pusi, jo mums vienu gadu nodega siena šķūnis ar 200 tonnām siena un mēs tajā gadā augustā un septembrī sapļāvām atkal 200 tonnas, bet tad bija normāli laika apstākļi."
Vaicāta, vai labākos gados siena ruļļus iespējams saimniecībās arī uzkrāt, Janelsiņa sacīja: "Ja ir labs gads, tad var, pagājušais gads bija labs, bet tā kā mēs jau katru gadu labi sapļaujam, tad arī nekrājam sienu un cilvēki no mums pērk to sienu. Zirgi jau nav tāda nodarbošanās, no kuras regulāri nāk ienākumi, tāpēc paši pārdodam sienu, skābsienu un auzas un paši visu ražojam. Es vienmēr esmu optimiste, un gan jau viss būs labi. Vienīgi, lai nav otra galējība, ka sāk visu laiku līt lietus un nevar tikt uz lauka savākt, bet tad tīsim skābsienu. Taču tie, kas cer tikai uz to, ka varēs nopirkt, tiem ir bēdīgi šobrīd."
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere pēc regulārajām sarunām ar zemniekiem dažādos reģionos secinājusi, ka pirmais pļāvums, kas parasti ir lielākais, šoreiz ir uz pusi mazāks, nekā gaidīts.
Dreijere: "Ja skatāmies uz sētajiem zālājiem, tad Latvijai vismaz kaut kādos posmos pāri virzās kaut kāds nokrišņu daudzums, bet zeme, protams, ir tik ļoti izžuvusi, ka ne vienmēr lietus nonāk augsnē, bet kaut cik mitrums tomēr parādās un vēl ceram, ja mitrums Latvijā atgriezīsies, tad zāle otram un arī trešam pļāvumam vēl varētu uzaugt, tā kā sezona vēl nav beigusies."
Dreijere aicina lopkopjus, pirms pieņemt lēmumu par kādu lopu vai pat ganāmpulku likvidēšanu, rūpīgi apzināt tuvākus un arī tālākus kaimiņus, jo Latvijā liellopu skaits ir salīdzinoši mazs uz kopējām zālāju platībām.
KONTEKSTS:
Ar bažām laika prognozei līdzi seko gan mazdārziņu saimnieki, gan zemnieki, jo sausums ieilgst un tas jau tagad vieš korekcijas gaidāmajai ražai. Uztraukums ir arī ganāmpulku saimniekiem, jo klāt ir lopbarības gatavošanas laiks, bet zāle nav augusi, daudzviet pat izdegusi.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts") norādīja, ka sausuma dēļ Latvija nav tālu no ārkārtas situācijas izsludināšanas lauksaimniecībā.
Biedrības "Zemnieku saeima" sausuma dēļ aicinājusi valdību izsludināt ārkārtējo situāciju. Arī Latgales Ražojošo lauksaimnieku apvienība Zemkopības ministrijai ir nosūtījusi aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu īstenot vairākus atbalsta pasākumus sausuma negatīvo seku pārvarēšanai.
