Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau 2014. gadā izstrādājusi noteikumus cīņai pret numerācijas krāpniecību, kas saistoši visiem elektronisko sakaru komersantiem. Noteikumu jaunākā redakcija stājās spēkā pagājušā gada oktobrī.
Taču pēc pēdējās tikšanās ar telekomunikāciju nozares spēlētājiem regulators jau iecerējis jaunus grozījumus.
"Principā plānojam veikt izmaiņas noteikumos, kas paredzētu ieviest papildu prasības zvanu bloķēšanai," skaidroja SPRK Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Ivars Taunins.
"Būtu nepieciešams bloķēt izsaukumus no ārzemēm, kuri ienāk ar Latvijas fiksētā telekomunikāciju tīkla numuriem. Tas zināmā mērā ierobežotu tādu zvanu ienākšanu, kā arī ar īsajiem numuriem," viņš sacīja.
Vienlaikus regulators atzīst – šāds solis krāpniekus ierobežos tikai daļēji. Noteikumi nekādā veidā neietver arī satura kontroli, jo tas nozīmētu visu zvanu noklausīšanos un īsziņu lasīšanu, kas aizskartu lietotāju privātumu. Tādēļ par krāpšanas gadījumiem operatori var uzzināt tikai pēc tam, kad klients informējis, ka saņēmis nevēlamu saturu. Attiecīgi cilvēkiem joprojām jābūt modriem un jāatceras par galvenajiem drošības pasākumiem – neatklāt savus personas datus un konta piekļuves kodus nezināmiem zvanītājiem.
KONTEKSTS:
Vairākus desmitus miljonu eiro pēdējos gados no Latvijas iedzīvotāju kabatām izvilinājuši telefonkrāpnieki. Par spīti iedzīvotāju informēšanai un dažādiem tehniskiem drošības risinājumiem krāpnieku aktivitāte nemazinās. Trauksmi par to cēla arī komercbankas. Finanšu nozares asociācija mudināja mobilo sakaru komersantus aktīvāk vērsties pret telefonkrāpniekiem.
Piemēram, Lietuvā izdevies ieviest pienākumu mobilo sakaru operatoriem pārsūtīt tikai tādas īsziņas, kas atbilst sūtītāju norādītajām identifikācijas pazīmēm. Savukārt Igaunija gatavojas atteikties no anonīmajām priekšapmaksas SIM kartēm, jo tās bieži tiek izmantotas noziedzīgiem mērķiem.
