Tā kā LTAB savu vainu pārkāpumā apstiprina un apņemas KP lēmumu nepārsūdzēt, piemērots naudas soda samazinājums.
Sūdzību KP bija iesniedzis apdrošinātājs "Balcia", kas apšaubīja ilggadējo kārtību, kas paredzēja katram jaunam OCTA pārdevējam noteikt iestāšanos maksu dalībai tirgū.
LTAB biedriem piemērots nepamatots maksājums
Saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā noteikto, dalība LTAB ir priekšnoteikums darbības uzsākšanai OCTA tirgū Latvijā.
Lai kļūtu par LTAB biedru, vairāk nekā desmit gadus bija jāizpilda noteiktas prasības, tostarp jāveic vienreizējs iestāšanās maksājums, kura apmēru noteica LTAB un kas bija biedrības patstāvīgs lēmums.
Šobrīd Latvijā OCTA pakalpojumu sniedz deviņas apdrošinātāju sabiedrības – četras Latvijā reģistrētas un piecas ārvalstu sabiedrību filiāles, kas reģistrētas Latvijas tirgū. Ņemot vērā, ka OCTA pakalpojumu var sniegt tikai LTAB biedri, LTAB prettiesiskā rīcība ietekmēja konkurences izaugsmi visā OCTA tirgū, norādīja KP, kuras ieskatā ikviena jauna un spējīga tirgus dalībnieka ienākšana tirgū var atstāt nozīmīgu ietekmi uz tirgu, tāpēc nepamatotu maksājumu noteikšana var būt būtisks konkurenci ierobežojošs šķērslis.
Izmeklēšanas laikā KP konstatēja, ka LTAB noteiktā iestāšanās maksa tās paredzētajā apmērā nebija pamatota. Tāpat LTAB laika posmā no vismaz 2011. gada līdz 2022. gadam nebija noteicis leģitīmu mērķi, lai pamatoti varētu noteikt maksu un tās apmēru par iestāšanos biedrībā.
Jaunu dalībnieku ienākšana tirgū kavēta vismaz 10 gadus
KP arī secināja, ka iestāšanās maksas aprēķina formula, kas tikusi vairākkārt rediģēta, ir bijusi neskaidri definēta un dažādi interpretējama, kas varējis radīt formulas nevienlīdzīgu piemērošanu starp potenciālajiem LTAB biedriem. Turklāt LTAB darbinieki apzinājās, ka iestāšanās maksas noteikšana, iespējams, var veidot konkurences tiesību pārkāpumu un atturēt tirgus dalībniekus no iestāšanās LTAB.
Tādējādi KP secinājusi, ka LTAB rīcība laika posmā vismaz no 2011. gada 20. aprīļa līdz pat 2022. gada 16. maijam ir kavējusi jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu OCTA tirgū Latvijā un ir pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punktu.
Pēc LTAB iniciatīvas KP un LTAB ir vienojušās izbeigt tiesisko strīdu, noslēdzot izlīgumu, kas ietver LTAB pienākumu nepārsūdzēt KP lēmumu. Ņemot vērā iepriekš minēto un iestādes resursu ietaupījumu, KP samazināja LTAB piemērojamo naudas sodu par 10%. Tādējādi par īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu LTAB piemērots naudas sods 336 086 eiro apmērā.
Vienlaikus KP arī skaidroja, ka atbilstoši Konkurences likuma 14.3 pantā ietvertajam tiesību normu mērķim, uz tiem biedrības biedriem, kuri nav bijuši iesaistīti konkurences tiesību pārkāpuma īstenošanā, nav pamata tieši vai netieši attiecināt naudas soda samaksu.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis Latvijas Televīzijai skaidroja, ka soda apmēram ir jābūt pietiekami ietekmīgam, lai turpmāk nerastos vēlme pārkāpt normatīvo regulējumu:
"Likums arī nosaka, ka soda nauda nav piemērojama tālāk tiem, kas nav iesaistīti šajā pārkāpumā. Tas ir LTAB ziņā konstatēt, kurš tad ir bijis atbildīgs par šāda lēmuma pieņemšanu iepriekš."
Zināms, ka LTAB lēmējinstitūcija ir biedru sapulce, un to veido visi LTAB biedri. Katram biedram LTAB biedru sapulcē ir viena balss. Vienīgi biedru sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumu par biedru uzņemšanu vai izslēgšanu no LTAB, tāpat tai ir tiesības apstiprināt LTAB iestāšanās naudu, biedru naudu, noteiktiem mērķiem paredzētu iemaksu un LTAB darbībai nepieciešamo iemaksu apmēru, kārtību un izmantošanu.
LTAB: Nogulējām mirkli, kad kļuvām par biedrību, kas pilda valsts deleģēto uzdevumu
LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka sods saņemts biedrības kļūdas dēļ: "Tā ir mūsu kļūda, ka mēs nogulējām to momentu, mirkli, kurā mēs no parastas biedrības kļuvām par biedrību, kas pilda valsts deleģēto uzdevumu. Tā ir sarežģīta lieta ar citu likumdošanu."
Augstākās tiesas lēmums, ar kuru LTAB kļuva par biedrību, kas pilda valsts deleģētos uzdevumus, tika pasludināts 2022. gadā. "Citādi iestāšanās maksas sistēma eksistējusi 18 gadus un būtībā gan regulatoram, gan Finanšu ministrijai, gan visiem citiem tā sistēma bija likusies okei," sacīja Abāšins.
Abāšins norādīja, ka KP piemēroto soda naudu plāno nosegt ar biedru iemaksām.
"Mūsu deviņi biedri sametīs mums šo naudu, lai varētu šo summu KP nomaksāt," sacīja Abāšins, skaidrojot, ka tiks palielināta biedra nauda. Viņš nenoliedza, ka LTAB biedriem par šo lēmumu būs tiesības tiesāties, tomēr ar biedriem esot panākta vienošanās.
Vienlaikus Abāšins noraidīja, ka soda naudas piemērošanas dēļ varētu būtiski pieaugt OCTA izmaksas.
Viņš norādīja, ka gadā tiek izdots ap 2 miljoniem OCTA polišu, un, izdalot šo summu ar soda naudas apmēru, cenas pieaugums uz vienu polisi sanāktu aptuveni 16 centi.
Abāšins norādīja, ka daudz lielāku ietekmi uz OCTA cenām varētu atstāt citas lietas – inflācija medicīnas aprūpē, transportlīdzekļu remonta jomā vai nekustamo īpašumu būvniecības jomā.
To, vai OCTA polišu cenas šogad kāps, Abāšins prognozēt nevarēja, jo, kā norādīja LTAB valdes priekšsēdētājs, pastāv brīva konkurence un brīvs tirgus. Biedrības vadītājs Abāšins, vaicāts par to, cik godīgi tas ir, ka par šo kļūdu, iespējams, būs jāmaksā polišu pircējiem, norādīja – par to lems katrs apdrošinātājs pats: vai to finansēt no savas peļņas vai "uzlikt uz patērētāju pleciem".
KP lēmumā secināts, ka kopumā iestāšanās naudas samaksu LTAB ir veikuši seši apdrošinātāji, un kopējais iestāšanās naudas apmērs ir 665 887 eiro. Pirmā iestāšanās naudas aprēķina formula izstrādāta 2005. gadā, savukārt 2011. gadā tā precizēta. Papildus būtiskas izmaiņas veiktas arī 2021. gadā.
