ĪSUMĀ:
- Konkurences padome pēc "Latvijas Valsts mežu" sniegtās informācijas konstatējusi karteli starp trim uzņēmumiem.
- Uzņēmumiem kopumā piemērots 163 630 eiro sods.
- Uzņēmumi saskaņojuši piedāvājumus iepirkumos, tie iesniegti no vienas IP adreses, visi uzņēmumi reģistrēti Baldonē, saikne arī īpašnieku struktūrā.
- Uzņēmumos norāda, ka tie savstarpēji nav konkurējuši iepirkumos par vispārīgo vienošanos; viens gatavs tiesāties.
- KP: Uzņēmumi apliecinājuši, ka piedāvājumi iepirkumos sagatavoti neatkarīgi.
Konkurences uzraugi informāciju par iespējamu aizliegtu vienošanos starp SIA "Ake loģistika", SIA "Latgales mulča" un SIA "MG Auto LTD" saņēma no paša pasūtītāja – AS "Latvijas Valsts meži", konstatējot pazīmes, kas norāda uz saskaņotu pretendentu rīcību piedāvājumu iesniegšanā.
Lielākais soda apmērs piespriests SIA "Ake loģistika" – teju 116 tūkstoši. 29,5 tūkstošu sods piemērots kompānijai "Latgales mulča", bet nedaudz vairāk par 18 tūkstošiem – uzņēmumam "MG Auto LTD".
Visi uzņēmumi savstarpēji saistīti
Saņemtā un izmeklēšanas laikā iegūtā papildu informācija liecināja, ka uzņēmumu sagatavotie piedāvājumi LVM iepirkumos laikā no 2018. līdz 2022. gadam ir salīdzināmi gan saturiski, gan pēc piedāvājuma iesniegšanas veida un nav sagatavoti neatkarīgi.
Izpētes laikā KP konstatēja, ka četros no pieciem iepirkumiem visu uzņēmumu piedāvājumi Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS) iesniegti no vienas IP adreses, kā arī divi no tirgus dalībniekiem ir reģistrējušies EIS ar vienu elektroniskā pasta adresi.
Visu uzņēmumu juridiskās adreses ir Baldonē, diviem uzņēmumiem pat vienā ēkā. Saikne ir arī īpašnieku struktūrā.
Puse no "Ake loģistika" pastarpināti pieder "MG Auto LTD" īpašniekam Ansim Druvam, bet otra puse – "Latgales mulča" īpašniekam Aigaram Cīrulim.
Aizliegtu vienošanos starp uzņēmumiem apstiprina arī KP procesuālajās darbībās noskaidrotais, ka SIA "AKE LOĢISTIKA" pārstāvji ir bijuši iesaistīti visu sodīto uzņēmumu iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā un iesniegšanā.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis skaidroja, ka viens darbinieks sagatavojis visus piedāvājumus iepirkumiem, tomēr jāuzsver tas, ka tie ir trīs neatkarīgi tirgus dalībnieki: "Šīs ir tās pazīmes, kas nav pieļaujamas. Ka uzņēmumi apmainās ar sensitīvu informāciju. Ir pieeja viena otra dokumentiem. Tie ir tādi spilgti piemēri, kas liecina par saskaņotām darbībām."
Uzņēmēji norāda, ka iepirkumos nekonkurēja
Lai arī uzņēmumi ir savstarpēji saistīti, KP norāda, ka Konkurences likuma izpratnē uzņēmumi ir neatkarīgi tirgus dalībnieki, uz kuriem ir attiecināms likumā noteiktais vienošanās aizliegums.
To norāda arī uzņēmumu iesniegtās pretendentu neatkarības deklarācijas, apliecinot, ka piedāvājumi iepirkumos ir sagatavoti neatkarīgi, bez vienošanām un jebkādas cita veida saziņas ar citiem tirgus dalībniekiem.
Turpretī uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka tie savstarpēji nav konkurējuši iepirkumos par vispārīgo vienošanos, jo to būtība ir potenciālo pakalpojuma sniedzēju apkopošana, vērtējot pretendentu tehniskās spējas, nevis finanšu piedāvājumus.
KP norāda, ka arī pirmajā iepirkuma stadijā par vispārīgās vienošanās slēgšanu tirgus dalībnieki savstarpēji konkurē gan ar tehniskajām iespējām, gan piedāvāto cenu, tādējādi pirmajā kārtā iesniegtajam finanšu piedāvājumam ir nozīme pasūtītāja gala lēmuma pieņemšanā par vispārīgās vienošanās slēgšanu un tālāko iepirkuma procesu.
"Vispārīgās vienošanās iepirkumos ir vienošanās starp pasūtītāju un vairākiem piegādātājiem ar mērķi noteikt attiecīgā laika posmā slēdzamos iepirkuma līgumus un paredzēt to noteikumus, piemēram, par cenām un paredzēto apjomu. Pēc savas būtības tā ir kā atlases kārtība, pēc kādas tiks izvēlēts konkrētais piegādātājs tad, kad pasūtītājam radīsies reāla nepieciešamība pēc pakalpojuma iepirkšanas. Taču pretendentiem ir jāņem vērā, ka arī uz vispārīgo vienošanos visās stadijās ir piemērojams Publisko iepirkumu likums un Konkurences likums tieši tādā pašā veidā kā uz jebkuru citu publisku iepirkumu. Tāpēc apmaiņa ar komerciāli sensitīvu informāciju un darbības saskaņošana nav pieļaujama un ir sodāma," skaidrojusi KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.
Viens no uzņēmējiem tiesāsies
Ar diviem no kartelistiem LVM šobrīd ir spēkā arī esoši līgumi. To, vai līgumus tagad lauzt, LVM izvērtēs, strikti balstoties uz KP ieteikumiem.
Viens no kartelī iesaistītajiem uzņēmējiem, Ansis Druva, Latvijas Televīzijai nekomentēja, vai piekrīt KP lēmumam, jo nebija iepazinies ar to. Tikmēr otrs uzņēmējs, Aigars Cīrulis, atbildi sniedza rakstiski. Viņš skaidroja, ka lēmumam nepiekrīt, jo uzņēmumi tiekot sodīti par konkurenci apstākļos, kur tie nemaz neesot konkurējuši.
"Acīmredzot, spriežot pēc publicitātes, šis mūsu gadījums arī KP ir šķitis īpatnējs un neviennozīmīgs, tādēļ gala vārdu šajā jautājumā lai nosaka tiesa – mēs tiesāsimies," pauda Cīrulis.
Šis ir jau trešais KP atklātais kartelis šajā gadā. Iepriekš padome ziņojusi neatļautām vienošanām sabiedriskā transporta un ceļu būves sfērās. Tur sodu summas bija mērāmas miljonos. Papildus tam padome šobrīd pēta arī citus gadījumus par iespējamiem karteļiem.
