LSM.lv sāk trīs rakstu sēriju par darbaspēka piesaistes problēmām un iespējamiem risinājumiem. Šajā rakstā – pēc LSM.lv lūguma sagatavoto Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu analīze par trešo valstu pilsoņiem izsniegtajām darba atļaujām.
ĪSUMĀ:
- Pēdējo 5 gadu laikā teju divkāršojies Latvijā izsniegto darba atļauju skaits trešo valstu pilsoņiem.
- Paplašinājies arī viesstrādnieku pārstāvēto valstu un profesiju loks.
- Visvairāk viesstrādnieku ilgstoši bija no Ukrainas, arī no Krievijas, Baltkrievijas.
- Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā situācija strauji mainījās.
- Pērn straujš viesstrādnieku pieplūdums ir no Tadžikistānas, Filipīnām, Gruzijas, Indijas, Kirgizstānas un Uzbekistānas.
- Visvairāk darba atļauju izsniedz transporta un būvniecības nozarē.
- Strauji pieaug darbaspēka meklēšanas nozares popularitāte.
- Viesstrādnieki visbiežāk ir kravas auto un vilcējautomašīnu vadītāji.
- Strauji pieaug palīgstrādniekiem un būvstrādniekiem izsniegto darba atļauju skaits.
Teju divkāršs pieaugums
Pēc LSM.lv lūguma sagatavotie Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati par pēdējo piecu gadu tendencēm rāda ļoti strauju izsniegto darba atļauju skaita kāpumu trešo valstu pilsoņiem – 2018. gadā izsniedza nedaudz vairāk kā 11 000 darba atļauju, bet pērn – teju 20 000.
Kopš 2018. gada paplašinājies arī viesstrādnieku pārstāvēto valstu loks – 2018. gadā darba atļaujas bija izsniegtas kopumā 58 valstu pilsoņiem, pērn – jau 85.
Trešo valstu pilsoņu nodarbinātības nosacījumi Latvijā
- Trešo valstu pilsoņus drīkst pieņemt darbā, ja vakance ir brīva ne mazāk kā 10 darbadienu.
- Vakance jāreģistrē Nodarbinātības valsts aģentūrā.
- Darba devējs iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē izsaukuma pieprasījumu (kopā ar darba līgumu vai tā projektu un ārzemnieka izglītības dokumentiem).
- Ārzemnieks Latvijas vēstniecībā iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas un tiesības uz nodarbinātību saņemšanai.
- Uzturēšanās atļauju izsniedz PMLP.
- Ārzemnieks reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs.
Arī profesiju loks ik gadu kļūst plašāks – 2019. gadā viesstrādnieki pārstāvēja 706 profesijas, 2022. gadā – 787.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē LSM.lv norādīja, ka darba devēju interese par trešo valstu pilsoņu uzaicināšanu saglabājas iepriekšējo gadu līmenī un turpina jau pirms pandēmijas novēroto pieaugošo tendenci.
Visbiežāk darba atļaujas neizsniedz, ja darba devējam ir nodokļu parādi vai iesniegtie dokumenti atļaujas noformēšanai ir nepilnīgi.
Pārvaldē atzina, ka interese par sezonas darbinieku uzaicināšanu ir, taču tā ir salīdzinoši neliela – gadā šādam mērķim tiek piešķirts 500–700 atļauju.
Arvien no tālākām zemēm
Visvairāk viesstrādnieku Latvijā nemainīgi jau gadiem ilgi bija no Ukrainas. Darba tirgu papildināja arī daudz Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu. Taču 2022. gads, kad Krievija sāka pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, ir ieviesis korekcijas populārāko valstu sarakstā.
PMLP dati rāda, ka pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski samazinājās Ukrainas pilsoņiem izsniegto darba atļauju skaits.
Jāatgādina, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukraina neļāva pamest valsti mobilizācijai pakļautiem vīriešiem. Taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē LSM.lv norādīja, ka, interpretējot datus, svarīgi ņemt vērā, ka kopš kara sākuma pilnīgi visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem (kara bēgļiem) tika piešķirti uzturēšanās dokumenti, kas arī paredz tiesības strādāt Latvijā. Līdz ar to šiem cilvēkiem nebija atsevišķi jāpieprasa uzturēšanās atļaujas vai vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību.
"Vienlaikus jāpiekrīt, ka Krievijas karš Ukrainā ir ieviesis izmaiņas arī to valstu sarakstos, kuru pilsoņi pieprasa darba vīzas Latvijā," atzina pārvaldē.
Kritums, bet ne tik straujš kā ukraiņu gadījumā, bija arī Krievijas pilsoņiem izsniegto darba atļauju skaitā.
Taču daba nemīl tukšumu –
pagājušajā gadā divkārt vairāk Latvijā iebrauca viesstrādnieki no Filipīnām, Gruzijas, Indijas, Kirgizstānas un Uzbekistānas, savukārt trīs reizes vairāk darba atļauju nekā 2021. gadā izsniedza Tadžikistānas pilsoņiem.
Palielinājās arī Baltkrievijas pilsoņiem izsniegto darba atļauju skaits.
Interesanti, ka vēl 2018. gadā populārāko valstu vidū bija viesstrādnieki no Ķīnas un Azerbaidžānas, taču Ķīna no visvairāk pārstāvēto valstu saraksta izkrita jau 2019. gadā, bet Azerbaidžāna – 2021. gadā, kad tajā savukārt sāk parādīties Kirgizstāna, no kuras pēdējo divu gadu laikā viesstrādnieku kļuvis divreiz vairāk.
Straujš pieplūdums no Uzbekistānas
PMLP dati arī parāda, ka zināms lūzuma punkts, kad samazinājās izsniegto darba atļauju skaits kopumā un arī visvairāk pārstāvēto valstu pilsoņiem, bija 2020. gadā. Tas bija kovida pandēmijas pirmais gads ar ļoti striktiem ieceļošanas ierobežojumiem un apgrūtinātu aviosatiksmi.
Izņēmums gan bija Uzbekistāna – šīs valsts pilsoņiem izsniegto darba atļauju skaits ļoti strauji sāka pieaugt jau 2019. gadā (teju pieckārtīgs pieaugums salīdzinājumā ar 2018. gadu). Kāpums turpinājās visus nākamos gadus, un
pērn tika izsniegtas jau 4855 darba atļaujas, kas Uzbekistānai ļāva ierindoties pirmajā vietā viesstrādnieku visvairāk pārstāvēto valstu sarakstā.
Populārākās nozares un profesijas
Attiecībā uz populārākajām nozarēm PMLP dati rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā nemainīgās līderes ir transports, kurā izsniegto darba atļauju skaits svārstās no 36% līdz 41% (no 6201 2019. gadā līdz 7156 pērn), un ēku būvniecība, kurā ik gadu tiek izsniegti 9–10% no kopējā darba atļauju skaita (attiecīgi 1449 atļaujas 2019. gadā un 1970 – pērn).
Savukārt trešajā vietā ilgstoši turējās datorprogrammēšana (vidēji 7% jeb ap 1100–1200 atļauju), taču pērn to nomainīja darbaspēka meklēšanas nozare – 2019. gadā šajā nozarē izsniedza 635 darba atļaujas, pērn – jau 1336.
Starp 10 visplašāk pārstāvētajām viesstrādnieku nozarēm ir arī ēdināšana, specializētie būvdarbi, inženierbūvniecība, pārtikas produktu un metālizstrādājumu (izņemot mašīnu un iekārtu) ražošana.
Stabili noturīga tendence ir iekārtu remonta un uzstādīšanas nozarē, kur ik gadu izsniedz 300–400 darba atļauju jeb 2–3% no kopskaita.
Skatoties detalizētāk profesiju sarakstu, aptuveni trešdaļu no darba atļauju kopskaita izsniedz kravas auto vadītājiem, un tendence ir arvien pieaugoša, rāda PMLP dati. Arī vilcējautomašīnas vadītājiem izsniegto darba atļauju skaits ik gadu pieaug (izņēmums ir pandēmijas skartais 2020. gads) un svārstās 5% robežās.
Taču pēdējos divus gadus strauji pieaug palīgstrādniekiem un būvstrādniekiem izsniegto darba atļauju skaits.
Visvairāk pārstāvēto profesiju sarakstā 2021. gadā ielauzās arī ceha strādnieki (196 darba atļaujas 2021. gadā, 363 – 2022. gadā), bet pērn – sezonas lauksaimniecības strādnieki (269 atļaujas) un kūdras ieguves palīgstrādnieki (257 atļaujas).
*Nākamajā LSM.lv rakstā – darba devēju organizācijas vadītāja skatījums un pēc LSM.lv lūguma sagatavotie Nodarbinātības valsts aģentūras dati par pēdējo trīs gadu tendencēm darba tirgū.
