ĪSUMĀ:
- Finanšu ministrija sagatavojusi četrus iespējamos nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus.
- Vērtētas darbaspēka nodokļu mazināšanas iespējas, arī patēriņu nodokļu izmaiņas.
- Turpmāk darba grupa rūpīgi izvērtēs iespējamas izmaiņas, ko valdībā skatīs decembrī.
- Mērķis sasniegt ekonomisko izaugsmi, kas pārsniedz 3%; plānots veicināt nodarbinātību.
- Vēlas panākt arī valsts finansējuma pieaugumu īpaši veselībā, izglītībā un valsts drošībā.
- Plānots audzēt nodokļu ieņēmumus, lai tie sasniegtu 32,75% no iekšzemes kopprodukta.
Trešdien, 2. augustā, notika kārtējā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksme, kurā FM prezentēja sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāto piedāvājumu ar iespējamajiem nodokļu scenārijiem.
Informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību valdībā paredzēts izskatīt 15. augustā.
FM skaidroja, ka patlaban piedāvātie potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji ir darba materiāls un ir sagatavoti kā pamats darba grupas strukturētai turpmākajai diskusijai. Tie ir veidoti ar nolūku, lai darba grupa var pārliecināties, vai nodokļu izmaiņu kopums atbalsta nodokļu politikas izvēlētos mērķus.
FM, pamatojoties uz darba grupas diskusijām, ir sagatavojusi makroekonomiskās attīstības scenāriju un potenciālos mērķus, nodokļu politikas vidējā termiņa mērķu piedāvājumu, iespējamās nodokļu politikas izmaiņas un četrus iespējamos nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus.
Darba grupa izskatīja virkni dažādu iespējamo nodokļu politikas izmaiņu, kas būs rūpīgi jāizvērtē un jāmodelē, gatavojot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Tika izskatītas gan darbaspēka nodokļu mazināšanas iespējas, gan patēriņu nodokļu izmaiņas, gan uzņēmējdarbību atbalstoši nodokļu izmaiņu risinājumi.
Plānots, ka turpmāk darba grupa rūpīgi izvērtēs iespējamas izmaiņas, lai izaugsmi atbalstošas nodokļu sistēmas izmaiņas varētu iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā šā gada decembrī.
FM skaidroja, ka makroekonomiskās attīstības galvenais politiskais un ekonomiskais uzdevums ir, transformējot ekonomiku, nodrošināt dinamisku izaugsmi ilgtermiņā un sasniegt ekonomisko izaugsmi, kas pārsniedz 3%.
Izaugsmi atbalstoša nodokļu sistēma ir viens no elementiem, kas ilgtermiņā ļautu veicināt nodarbinātību, sasniedzot vismaz 900 000 nodarbināto rādītāju.
Tāpat būtiski virzīties uz produktivitātes rādītāju, kas sasniegtu vismaz 85% no vidējā Eiropas Savienības (ES) rādītāja, kā arī nodrošināt straujāku investīciju (bruto pamatkapitāla veidošana) pieaugumu ilgtermiņā.
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu mērķi ir panākt finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, paaugstināt iedzīvotāju labklājību, kā arī veicināt konkurētspēju Baltijas reģionā.
"Jāņem vērā, ka ģeopolitiskā situācija un valsts attīstības cikls rada nepieciešamību būtiski palielināt valsts finansējumu publiskajiem pakalpojumiem, īpaši atbalstot veselības un izglītības nozari, kā arī ieguldot valsts drošības jomā," skaidroja FM.
Ministrijā norādīja arī, ka valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, nodokļu maksātājiem saprotamai un noteiktai. Valdība ir vienojusies, ka nodokļu politika ir maināma vienu reizi politiskajā ciklā. Tāpat svarīgs Nodokļu politikas pamatnostādņu īstenošanas priekšnosacījums ir nodokļu administrēšanas pilnveidošana un ēnu ekonomikas ierobežošana. Latvijas Ēnu ekonomikas mazināšanas mērķis ir 2027. gadā tuvināties ES vidējam rādītājam.
Nodokļu ieņēmumus nākotnē paredzēts palielināt, lai sasniegtu nodokļu ieņēmumu potenciālu 32,75% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Prognozēts, ka 2023. gadā nodokļu ieņēmumi būs 30,8% apmērā.
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādāšanai izveidotā Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa ir valdības koalīciju veidojošo partiju izveidota koleģiāla, koordinējoša konsultatīvā platforma nodokļu politikas jautājumos ar mērķi koordinēt sadarbības partneru prioritātes nodokļu politikas plānošanai turpmākajiem gadiem.
Grupas sēdēs tiek pieaicināti arī eksperti no citām ministrijām, Latvijas Bankas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Valsts ieņēmumu dienesta, Ārvalstu investoru padomes, kā arī valdības sociālo un sadarbības partneru – Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības – pārstāvji.
