Pētījumu centrs "Norstat" sadarbībā ar sabiedrisko mediju portālu LSM.lv decembrī veica iedzīvotāju aptauju, izvaicājot 1006 respondentu. Dati liecina, ka desmit gadus pēc eiro ieviešanas Latvijā pāreju uz eiro valūtu par labu lēmumu uzskata 51% Latvijas iedzīvotāju, biežāk to pozitīvi vērtēja jaunāki iedzīvotāji, Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, latvieši un cilvēki ar augstākiem ienākumiem.
Bet ko saka eksperti?
Latvijas Bankas padomes loceklis un tā laika Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks norādīja: "Tas, ka mēs tagad esam iekļauti krietni lielākā finanšu telpā kā līdzvērtīgi partneri, ir viennozīmīgi pozitīvi ietekmējis to, ka
esam stiprāki pret dažādiem ārējiem šokiem, spekulācijām, politiskajām ietekmēm un arī to, kāda ir bijusi vide saistībā ar eiro ieviešanu."
Tāpat viņš atzina, ka zaudējumus šeit neredz, jo, piemēram, inflācija būtu mūs skārusi neatkarīgi no tā, vai Latvijā būtu vai nebūtu eiro. Tiesa, viņš pieļauj, ka inflācija šobrīd būtu bijusi krietni augstāka. Viņaprāt, Latvijai tolaik bija skaidra vīzija un mērķis, un visa sabiedrība kopumā bijusi vienota vēlmē pārvarēt krīzi, tāpēc eiro ieviešana vērtējama pozitīvi gan tagad, gan arī pirms desmit gadiem.
"Tas ir ļoti svarīgi, manuprāt. Tieši šajā brīdī mums nav jābēdājas par valūtu, mums ir skaidri tie likumi un likumsakarības, un arī investīciju vide ir ļoti stabila un pārliecinoša. To arī parāda kredītreitingu aģentūru dati, arī pieeja, kāda ir attiecībā uz Latviju. Tādēļ ir pilnīgi skaidrs – jo ir sarežģītāka situācija pasaulē vai apkārt, jo ir labāk, ka esi pasargāts – ir gan NATO karogs, gan eiro karogs, gan Eiropas Savienības karogs," pauda Vilks.
Līdz ar visu Baltijas valstu pievienošanos eirozonai, pēc Vilka domām, šis reģions ir pasargāts.
Arī uzņēmuma "Latvijas finieris" tā laika padomes priekšsēdētājs Juris Biķis eiro ieviešanu vērtēja pozitīvi, atminoties, ka tolaik valdībai, bankai nācās ieguldīt lielas pūles, lai mobilizētos un spētu eiro ieviešanu padarīt par ko labu un nepieciešamu.
"Var būt arī šādi ekonomiski kritumi vai cēlumi, bet tomēr šī eiro bāze rada stabilitāti. Tas ir pats galvenais. Tālāk, protams, tie [ieguvumi] ir visi saimnieciskie, ekonomiskie tirgus darījumi, nav šīs daudzās valūtas kursa svārstības, kad katrā valstī ir sava valūta; it sevišķi tie, kas strādā ārpus Latvijas, uz eksportu, to ļoti izjūt," uzskata Biķis.
Tolaik gan ne visi cilvēki bija par atteikšanos no lata. Ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs tobrīd bija pret eiro ieviešanu, domājot, ka tas padarīšot daudz grūtāku rūpniecības attīstību, jo, ieviešot eiro, var pieaugt cenas un līdz ar to preču pašizmaksa, bet mazinās konkurētspēja ārpus Latvijas. Ošlejs norādīja, ka šobrīd mēs šo problēmu arī redzam – Latvijas uzņēmēji nespēj eksportēt tik daudz preču, kā tās tiek importētas.
"Centrālais ieguvums ir vairāk tāds simbolisks un psiholoģisks – tas, ka esam eirozonā, nodrošina mums lielāku drošību. Krievijai uzbrukt valstij, kas atrodas eirozonā un Eiropas Savienībā, un NATO, ir gandrīz neiespējami. Bet manis nosauktās problēmas, proti,
tas, ka mūsu uzņēmumu konkurētspēja ārējos tirgos, pateicoties eiro, ir pasliktinājusies, pastāv kā reāla problēma. Tāpēc es jau no sākuma brīdināju, ka eiro ieviešana nav kaut kāda burvju nūjiņa vai panaceja un eiro ieviešanai ir šīs reālās problēmas," skaidroja Ošlejs.
Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pazemināšanos kā vienīgo negatīvo aspektu nosauca arī Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors Gundars Bērziņš, taču ieguvumu esot vairāk, tāpēc kopumā eiro ieviešana vērtējama pozitīvi:
"Šie 10 gadi ir raksturojušies ar Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti, un tas ir lielākais ieguvums, ko Latvija ir ieguvusi no dalības Eiropas Savienībā – mums nav iespējams manipulēt ar Latvijas finanšu sistēmu, kādi riski mums pastāvēja pirms tam. Faktiski esam samazinājuši vēl vienu būtisku nestabilitāti, kāda šajā ģeopolitiskajā situācijā var rasties. Papildu ieguvums ir mazākas tā saucamās transakcijas izmaksas gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, zemākas izmaksas, strādājot eksporta tirgos. Šie ieguvumi atsver šos mīnusus, pat ja mēs nevaram ietekmēt Eiropas Centrālās bankas politiku, tomēr zināma stabilitāte mūsu finanšu sistēmā ir nodrošināta."
Domājot par eiro nākotni, Bērziņš norādīja, ka Latvijai pastāv divi izaicinājumi – iespējamais bāzes procenta likmes kritums, kas attiecīgi iespaidos arī lemšanu par "Euribor" likmi, un nespēja ietekmēt valūtas kursu, kas savukārt ietekmēs Latvijas uzņēmēju konkurētspēju globālajos tirgos.
Arī Latvijas Universitātes profesore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka ir nosaukusi vairākus ieguvumus no eiro ieviešanas Latvijā – dalība eirozonā ir īpaši svarīga mazām un atvērtām ekonomikām, tostarp Latvijai. Ja militāras drošības garants ir NATO, tad ekonomiskās drošības un valūtas stabilitātes garants ir Eiropas Centrālā banka. Latvijas iedzīvotājiem pēc eiro ieviešanas ir daudz ērtāk ceļot uz ārzemēm, jo ir vieglāk salīdzināt cenas un izdevīgāk iepirkties, nemainot valūtu. Latvijas valstij ir izdevīgāk aizņemties, jo dalība eirozonā nozīmē augstāku kredītreitingu un zemākus procentus aizņēmumiem, un citus ieguvumus.
