LLKC skaidroja, ka visā valstī ziemāju vārpu veidošanos attīstību ietekmēja sausums, līdz ar to – graudaugiem īsākas vārpas ar mazāku graudu skaitu tajās kā parasti.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis norādīja: "Vieglākās augsnēs ziemas kvieši, rudzi un tritikāle ir priekšlaikus nogatavojušies jeb nokaltuši, kas nozīmē, ka graudi ir sīki un raža šādos laukos būs zema. Rudziem graudu attīstību vārpā ietekmēja arī tripša bojājumi. Labs graudu rupjums ir laukos, kuri labāk pārcieta sausumu un kur laikus tika sagaidīts nepieciešamais nokrišņu daudzums. Rapsim pieejamais mitrums nodrošināja labu sēklu rupjumu, tomēr kopumā tas ir mazāka auguma ar mazāku biomasu, kas rezultēsies zemākā ražā."
LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultante Daiga Mellere atzīmēja, ka mainīgo laikapstākļu dēļ Kurzemē krasi atšķirīgas situācijas rodas pat viena pagasta robežās: "Ir saimniecības, kurās vasaras sākumā piedzīvotā sausuma dēļ raža gaidāma pat uz pusi mazāka kā aizvadītajā gadā. Nereti var sastapt laukus, kur varēs novākt vien sēklas tiesu. Pavasarī piedzīvotā sala dēļ vairākos ziemas miežu laukos nav attīstījušies graudi. Vārpas tukšas. Pašlaik dominējošo intensīvo lietavu ietekmē situācija var kļūt vēl sliktāka – jāsāk domāt par iegūstamo graudu kvalitāti."
LLKC neizslēdz nepieciešamību vākt ražu paaugstināta mitruma apstākļos, taču tas nozīmētu lielus izdevumus kaltēšanai. Kopumā pirmie iekultie ziemas kvieši Kurzemē uzrāda nedaudz optimistiskākas ražas, nekā saimniekiem vizuāli šķiet, atzīmēja LLKC. Tādējādi ir cerības, ka vēlākās šķirnes labāk koptos laukos dos labākas ražas šajā sezonā.
Tikmēr Vidzemē lēnām sākusies pļauja, kas drīz arī lietus dēļ būs apturēta.
"Pāris zemnieku appļāvuši ziemas miežus, bet tādu ir salīdzinoši maz, jo pašlaik viss ir mitrs. Arī lopu īpašnieki saskaras ar grūtībām. Ganāmpulku īpašnieki, kuri sējuši lopbarību, uzsver, ka stāvoklis ir katastrofāls. Piemēram, āboliņš izdīdzis un izkaltis. Ir sagatavoti tikai 30% no kopējā vajadzīgā lopbarības apjoma. Arī daļa auzu sējuma aizgājis lopbarībai. To kvalitāte atkarīga vien no tuvākajiem laikapstākļiem," norādīja LLKC Limbažu biroja augkopības konsultante Brigita Skujiņa.
Latgalē, kur pēc pārziemošanas visvairāk cietuši bija ziemas kvieši, bet mazāk – ziemas rudzi, pašreizējā situācija liecina, ka bioloģiskajās saimniecībās raža atkarībā no tā, kāda ir augsne un priekšaugs, svārstīsies no 1 līdz 2 tonnām (t) hektārā (ha), smilšainākās augsnēs raža būšot zemāka, atzīmēja LLKC.
Konvencionālajās saimniecībās atkarībā no tā, cik daudz ticis nodrošināts mēslojums, raža gaidāma no 3 līdz 6 t/ha, norādīja LLKC. Vietās, kur pamatmēslojums likts nedaudz un papildmēslojumā dots tikai slāpeklis, raža paredzama zemāka. Tāpat LLKC skaidroja, ka svarīgi rādītāji prognožu veikšanai ir arī augsnes granulometriskais sastāvs, kā arī saņemtais nokrišņu daudzums. Agrāki vasarāju sējumi atkarībā no saņemtā mitruma daudzuma ir ļoti dažādi un raža prognozējas no 1 līdz 3 t/ha, norādīja LLKC.
Jūlija beigās LLKC apkopotās ražas prognozes liecina, ka vidēji Latvijā no viena hektāra būs nokuļami: ziemas kvieši – 4,26 t, rudzi – 3,52 t, tritikāle – 3,46 t, ziemas rapsis – 2,34 t, ziemas mieži – 3,78 t.
KONTEKSTS:
Biedrības "Zemnieku saeima" sausuma dēļ aicinājusi valdību izsludināt ārkārtējo situāciju. Arī Latgales Ražojošo lauksaimnieku apvienība Zemkopības ministrijai ir nosūtījusi aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu īstenot vairākus atbalsta pasākumus sausuma negatīvo seku pārvarēšanai.
Bet Krīzes vadības padome 13. jūlijā neatbalstīja vairāku lauksaimnieku organizāciju priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, jo nozares prasības ir iespējams risināt bez tās pasludināšanas. Taču padome atbalstīja vairākus pasākumus, lai lauksaimniekiem mazinātu salnu un sausuma radītos zaudējumus.
