Pēc pārdzīvotā ilgstošā sausuma perioda, kas kavēja ražas attīstību, šobrīd daļai zemnieku jāatliek ražas novākšanas darbi stiprā lietus dēļ.
"Vakar kombaini vēl šur tur rūca pa lauku, bet šonakt mūsu pusē (..) nolija gandrīz pusmēneša norma un uz laukiem ir redzamas pat sakrājušās ūdens peļķes," pastāstīja Kurzemes kooperatīva "Durbes grauds" pārstāvis Sandris Bēča.
Nokrišņi gan pagaidām būtiski neietekmē labības kvalitāti, taču vietām, uzsākot ražas novākšanu, jau redzamas sausuma radītās sekas. "Pagājušajā nedēļas nogalē "Durbes grauda" biedri uzsāka ražas novākšanu, ziemas mieži jau bija agrāk novākti, bet sākās rapšu, kviešu, zirņu, ķimeņu novākšana. Un ir vietas, kur ražas zudumi ir lielāki, un ir vietas, kur mazāki. Nu, neteikšu, ka ir katastrofāli pagaidām vismaz. Ir skaidrs gan, ka
vasarājiem būs diezgan liels ražas kritums, bet katrā gadījumā izskatās, ka kaltēm būs darbiņš," sacīja Bēča.
Lai arī ražas novākšana Dienvidkurzemes pusē šobrīd ir apstājusies, tomēr lietus, visticamāk, atvieglos ziemāju sēju mitrākas augsnes dēļ, vērtēja Bēča.
Tiesa, kavēšanās ar ražas novākšanu ietekmē arī ziemas rapša sēšanu, ko vajadzētu nu jau sākt, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja Maira Dzelzkalēja-Burmistre no biedrības "Zemnieku saeima". "Tas varbūt ir iemesls tam, ka daudzi saimnieki šobrīd mēģina kult ziemas kviešus, ir atstājuši rapsi, jo ir jāgatavo augsne ražas sējai," skaidroja Dzelzkalēja-Burmistre.
Tikmēr Vidzemes un Zemgales graudaudzētāju kooperatīva "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons norādīja, ka kooperatīvs ražas kulšanu bija plānojis sākt pirms divām nedēļām, taču kooperatīva biedri šobrīd novākuši vien ap 5% graudu platību.
"Lauksaimnieki viennozīmīgi ķer momentus, kad laika apstākļi atļauj. Periodi starp lietu gan ir īsi. Protams, ir lielas izmaksas pie graudu pirmapstrādes, jo mitruma procents ir augsts un graudi ir jādabū līdz kondīcijai. Bet, redzot prognozes, nav lielas izvēles, vienkārši lauksaimnieki dara to, kas jādara, neskatoties uz laika apstākļiem. Tā raža tiek vākta," sacīja Jansons.
"VAKS" ik gadu ievāc aptuveni 400 tūkstošus tonnu graudu, bet šobrīd kopražas apmērus vēl nelēš. Vienlaikus biedrība "Zemnieku saeima" iepriekš prognozējusi līdz pat 50% ražas samazinājumu.
Tikmēr kooperatīvā "Latraps" teju jau pabeigta ziemas miežu novākšana, bet nepastāvīgie laika apstākļi ļoti ierobežo ziemas rapšu un kviešu novākšanu.
"Tā problēma jau ir galvenokārt tāpēc, ka katru dienu tas lietus uzlīst un labība nepaspēj izžūt. Ar graudu kvalitāti lielas problēmas šobrīd nav, un lielākā daļa graudu ir atbilstoši pārtikas kvalitātei. Bet skatoties laika prognozi uz priekšu, nu, visu nedēļu sola nokrišņus un ir skaidrs, ka
pēc nedēļas jau kviešu kvalitāte sāks pasliktināties un, visticamāk, daļa produkcijas jau būs lopbarības kvalitātes,"
zināja teikt "Latraps" Lauksaimniecības daļas vadītājs Ģirts Ozols.
Viņš arī norādīja – ja nokrišņi nebūs ilgstoši, tad lietus tiešus ražas zudumus neradīs, bet sausuma dēļ labības raža dažādos reģionos būs mazāka par 20 līdz 50% no plānotā.
KONTEKSTS:
Vasaras sākumā biedrības "Zemnieku saeima" sausuma dēļ aicinājusi valdību izsludināt ārkārtējo situāciju. Arī Latgales Ražojošo lauksaimnieku apvienība Zemkopības ministrijai ir nosūtījusi aicinājumu izsludināt ārkārtējo situāciju, kas ļautu īstenot vairākus atbalsta pasākumus sausuma negatīvo seku pārvarēšanai.
Bet Krīzes vadības padome 13. jūlijā neatbalstīja vairāku lauksaimnieku organizāciju priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, jo nozares prasības ir iespējams risināt bez tās pasludināšanas. Taču padome atbalstīja vairākus pasākumus, lai lauksaimniekiem mazinātu salnu un sausuma radītos zaudējumus.
