"Rēzeknes pašvaldības stabilizācijas process tiek torpedēts, un tādēļ nākas iedzīvoties arvien lielākos parādos" – ar šādiem pārmetumiem šonedēļ pie Saeimas un valdības amatpersonām vērsies no mēra amata atstādinātais Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"). Finanšu ministrijā pauž pretējo – notiek progress.
"Mums jau domstarpību par darāmajiem darbiem nav bijis. Mums ir ļoti konstruktīvas bijušas stabilizācijas komisijas sēdes," norādīja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.
Ir pasākumi, ko pašvaldība izpildījusi. Ir pasākumi, kam noteikts vēlāks termiņš, piemēram, centralizētās grāmatvedības pieņemšana. Top 2024. gada pašvaldības budžets, bet pērn nesamaksātie rēķini nekur nav pazuduši. Lielākie adresējami Pilsētvides un attīstības pārvaldei.
"Tā summa ir nepilni četri miljoni eiro, kā teicu, ieskaitot projektus un ieskaitot tekošos rēķinus, kas saistīti ar tekošo projektu izpildi un līgumiem, kas bija noslēgti," atzina Rēzeknes pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs.
Tostarp tie ir rēķini par ielu remontiem, bērnudārza renovāciju, kā arī trīs miljonus eiro nav samaksāti par rekreācijas centra būvniecību.
Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs stāstīja, ka bija rēķinājušies vairāk iekasēt no nekustamo īpašumu pārvaldes.
"Mēs cerējām arī uz budžeta grozījumiem, bet diemžēl tie netika pieņemti, līdz ar to rēķini netika apmaksāti un viņi pāriet uz 2024. gadu," sacīja Georgijs Orlovs.
Finanšu ministrijā uzsvēra, ka pērnā gada parādi jāatstāj pagājušajam gadam un tos tad segtu ar speciālo stabilizācijas aizdevumu.
Savukārt pašvaldībā stāstīja, ka pēdējais rēķins no spa būvnieka saņemts 31. decembrī ar norunu, ka tas jāapmaksā šogad.
"Par to, kas notiks tad, ja netiks Rēzeknes pilsētas budžets pieņemts ar tiem nosacījumiem, kā Finanšu ministrija ir noteikusi, kas pašvaldībai faktiski jāpilda saskaņā ar likumu, tad mēs informēsim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un tad tiks domāts par nākamajiem soļiem," pauda Karina Ploka.
Pašvaldību domēm budžeti jāpieņem līdz 21. februārim. Dažas, piemēram, Balvu novads, Rīga, to jau ir izdarījušas.
KONTEKSTS:
Finanšu ministrija (FM) piedāvās valdībai lemt par aizdevumu līdz 5 miljoniem eiro finanšu grūtībās nonākušajai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai.
Iepriekš valsts pauda gatavību palīdzēt uz bankrota sliekšņa nonākušajai Rēzeknei tikai tad, ja pašvaldība būs spējīga sagatavot budžetu šim gadam bez deficīta. Tomēr tas līdz šim nav izdevies, vietvara arvien meklē veidus, kā jostas savilkt vēl ciešāk. Tagad FM plāno piešķirt aizdevumu, bet aizvien sagaida sabalansētu budžetu.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – 2023. gada izdevumu segšanai tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb spa centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu no amata atstādinātā pilsētas mēra Aleksandra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre neizslēdz arī domes atlaišanu.
