Pusdiena

Pusdiena 28.11.2016

Pusdiena

Ģimenes ārsti prasa lielākas izmaiņas; ne tikai e-veselības ieviešanas termiņa pārlikšanu

Francijas konservatīvo kandidāts uz prezidenta amatu būs Fijons

Žipē atzīst sakāvi un sola atbalstīt Fijonu cīņā par Francijas prezidenta amatu

Francijas konservatīvo kandidāts nākamā gada prezidenta vēlēšanās būs bijušais premjerministrs Fransuā Fijons. Viņš uzvarējis svētdien notikušajās centriski labējās Konservatīvo partijas priekšvēlēšanās. Savukārt viņa sāncensis Alēns Žipē, atzīstot sakāvi, solīja turpmāk atbalstīt Fijonu. 

62 gadus vecais Fijons aizstāv sociāli konservatīvus uzskatus, bet tajā pašā laikā iestājas par liberālām ekonomikas reformām. Viņš arī vēlas attiecību uzlabošanu ar Kremli un aicinājis atcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas.

Francijas prezidenta vēlēšanās notiks nākamā gada pavasarī. Prognozes liecina, ka galvenā cīņa būs starp Fijonu un galēji labējo politiķi Marinu Lepēnu.  

Apkopjot balsošanas iecirkņos nodotās Konservatīvo partijas biedru balsis, kļuva skaidrs, ka Fijons priekšvēlēšanu otrajā un izšķirošajā kārtā ieguvis divu trešdaļu atbalstu, krietni pasteidzot partijas biedru un sāncensi cīņā par kandidatūru - arī bijušo premjeru Alēnu Žipē.

Nedēļu iepriekš Fijons negaidīti bija uzvarējis arī priekšvēlēšanu pirmajā kārtā, izslēdzot no cīņas bijušo valsts prezidentu Nikolā Sarkozī.

Fransuā Fijons bija Francijas premjerministrs laikā, ka valsts prezidents bija Nikolā Sarkozī. Fijons ir katolis un aizstāv sociāli konservatīvus uzskatus attiecībā uz tādiem jautājumiem kā aborti un geju laulības.

Vienlaikus ekonomiski viņam ir liberāli uzskati. Fijons piedāvā tādas reformas kā pusmiljona darbavietu likvidēšanu valsts sektorā, 35 stundu darba nedēļas izbeigšanu un darba stundu skaita palielināšanu un pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

Fijons arī ieņēmis stingru nostāju attiecībā uz imigrāciju un islāmu Francijā.

Vienlaikus viņš vēlas ciešākas attiecības Kremli un aicinājis atcelt Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās lomu bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos.

Tiek uzskatīts, ka Fijons izveidoja tuvas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu laikā no 2008. līdz 2012. gadam, kad abi bija savu valstu premjerministri.

Pēc uzvaras konservatīvo priekšvēlēšanās un kļūšanas par partijas prezidenta amata kandidātu Fijons saviem atbalstītājiem solīja vienot partiju un īstenot plašas reformas, ja kļūs par nākamo Francijas prezidentu.

„Trīs gadus esmu gājis šo ceļu, ieklausoties Francijas iedzīvotājos, izklāstot viņiem savus plānus un vērtības. Un pakāpeniski es izjutu šo atbalsta vilni, kas lauza visus iepriekšējos scenārijus. Tas, kas mūs vieno, ir daudz svarīgāks par to, kas mūs šķir. Tādēļ šodien es sniedzu roku visiem, kas vēlas kalpot mūsu valstij,” pauda Fijons.

Fijons arī asi kritizēja pašreizējo valsts vadītāju – sociālistu pārstāvi Fransuā Olandu, un norādīja, ka viņa prezidentūra bija nožēlojama. Francijai jābūt jauniem mērķiem, lai atgūtu savas pozīcijas pasaulē.

Savukārt viņa sāncensis Alēns Žipē, atzīstot sakāvi, solīja turpmāk atbalstīt Fijonu.

„Kā iepriekš biju apņēmies, no šodienas es izsaku savu atbalstu Fransuā Fijonam. Es viņam vēlu veiksmi prezidenta vēlēšanu kampaņā un uzvarā nākamā gada maijā,” sacīja Žipē.

Francijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks aprīlī, un, ja nepieciešams, otrā un izšķirošā kārta maijā.

Prognozes liecina, ka konservatīvo pārstāvis Fransuā Fijons iekļūs otrajā kārtā un tajā viņam varētu stāties pretim galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna. Tagad uzmanība pievērsta Francijā šobrīd valdošajai Sociālistu partijai – proti, vai savu kandidatūru uz vēl vienu termiņu amatā izvirzīs pašreizējais, bet tautā nepopulārais prezidents Fransuā Olands. 

 Tikmēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Fijonam ir labas izredzes uzvarēt nākamgad paredzētajās prezidenta vēlēšanās. Ja otrajā kārtā viņa konkurente būtu galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, republikāņu kandidāts saņemtu  67 procentu vēlētāju atbalstu.  Savukārt sociālistu pārstāvjus patlaban atbalsta tikai no 9 līdz 14 procentiem Francijas iedzīvotāju.

Savukārt Krievijas Kremļa kontrolētie mediji pirmdien pauduši gandarījumu par Fijona kandidatūras apstiprināšanu. Tā nozīmējot, ka Fijonam kļūstot par prezidentu izjukšot līdzšinējā anti - Maskaviskā Berlīnes un Parīzes koalīcija. Francija varētu pievienoties tādām bloka dalībvalstīm kā Itālija, Grieķija, Bulgārija un citas, kas iestājas par Krievijai noteikto ekonomisko sankciju atcelšanu vai vismaz mīkstināšanu, sprieda Krievijas mediji. 

Sankcijas tika ieviestas pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Arī Berlīnē kanclerei Angleia Merkelei tuvi avoti atzīst, ka Fijona ārpolitiskās prioritātes pagaidām ir neskaidras. Nedaudz mierina fakts, ka Fijons līdz šim asi iebilda pret Krievijas veikto Ukrainas Krimas pussalas aneksiju.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt