Ziemeļkoreja kopš pērnā gada novembra beigām nav veikusi jaunus ballistiskās raķetes izmēģinājumus, kā arī kopš janvāra Phenjana ir atjaunojusi dialogu ar Seulu. Tās bija pirmās sarunas pēdējo divu gadu laikā, un tās šobrīd ir palīdzējušas mazināt spriedzi Korejas pussalā un retorikā ar Vašingtonu.
Tomēr turpmākā attiecību uzlabošanās ir atkarīga arī no Dienvidkorejas un ASV kopīgajām militārajām mācībām, vēstulē Apvienoto Nāciju Organizācijai uzsvēris Ziemeļkorejas ārlietu ministrs Ļī Jonho. Pašlaik Vašingtona un Seula mācības ir atcēlušas, tās atsāksies vien martā pēc Phjončhanas ziemas olimpiskajām un paraolimpiskajām spēlēm.
Jonho arī norādīja, kad katru reizi, kad Savienotās Valstis un Dienvidkoreja rīko kopīgas militārās mācības, tiek nopietni apdraudēts miers un drošība Korejas pussalā, kā arī tās palielina neuzticību starp Seulu un Phenjanu, konfrontācijai abu pušu starpā sasniedzot augstāko punktu. Tādējādi Ziemeļkorejas ārlietu ministrs vērš uzmanību uz to, ka Seulas mācības var ASV nelabvēlīgi ietekmēt dialogu starp abām Korejām.
Tikmēr ASV īpašais sūtnis Ziemeļkorejas jautājumos Džozefs Juns uzsvēris, ka joprojām visas iespējas attiecībā uz kodolkrīzes risinājumu, ko rada Ziemeļkorejas kodolprogrammas attīstīšana, ir atvērtas. Juns gan piebilda, ka pašlaik nekas neliecinot, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija apsvērtu situācijas risināšanai izmantot militāru risinājumu.
Saspīlējums Korejas pussalā palielinās, it īpaši pēc Ziemeļkorejas un Savienoto Valstu līderu vārdu apmaiņām pērn, kas notika pēc Phenjanas kodolraķešu izmēģinājumiem.
Lai arī šobrīd ASV amatpersonas piesardzīgi izsakās par Ziemeļkoreju, Baltā nama prezidents Donalds Trumps ir paudis, ka dialogs starp Seula un Phenjanu esot „labs notikums”. To, ka Vašingtona ir veicinājusi dialogu starp abām Korejām, ir norādījis Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins.
Taču Ziemeļkoreja vēstulē ANO uzsvērusi, ka ASV maldina sabiedrību, apgalvojot, ka Vašingtona ar sankciju palīdzību un spiediena izdarīšanu pret Ziemeļkoreju ir panākusi sarunu atsākšanu starp abām Korejām. Tādējādi Jonho piebilda, ka sarunu atsākšana starp Dienvidkoreju un Ziemeļkoreju ir abu valstu līderu un tautas nopelns.
