Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Metro nerisinātu Rīgai aktuālākās transporta problēmas

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Reportāža: Jaunieši stundām sēž sociālajos tīklos, mediju prasmes - atšķirīgas

Attiecību atkusnis Korejas pussalā – pamats sarunām vai īss atelpas brīdis?

Attiecību atkusnis Korejas pussalā – pamats sarunām vai īss atelpas brīdis?

Olimpisko spēļu atelpa Korejas pussalā var būt īsa. Diplomātiskam izrāvienam pēc spēlēm ir daudz šķēršļu. Dienvidkoreja un ASV pavasarī plāno jaunas kopīgas militārās mācības, ko piekrita atlikt tikai līdz olimpisko un paralimpisko spēļu noslēgumam, kas savukārt var izraisīt jaunas Ziemeļkorejas provokācijas. Phenjana arī signalizējusi, ka varētu atsākt satelītizmēģinājumu programmu, ko citas valstis uzskata par vāji slēptiem raķešu izmēģinājumiem.

Atkusnis pirms olimpiādes

Trīs starpkontinentālo ballistisko raķešu un vēl viens kodolizmēģinājums – līdz šim spēcīgākais. Tāda ir Ziemeļkorejas bilance 2017.gadā un fons Phjončhanas olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā. Retorika paaugstinātos un draudīgos toņos ne tikai no Ziemeļkorejas, bet arī ASV prezidenta Donalda Trampa Baltā nama iezīmēja arvien nokaitētāku situāciju Korejas pussalā, radot bažas par olimpisko spēļu drošību.

Phjončhana atrodas vien 80 kilometru attālumā no demilitarizētās zonas jeb robežlīnijas ar Ziemeļkoreju. Galvaspilsēta Seula – vien aptuveni 50 kilometru attālumā. Eksperti brīdinājuši – ja kara gadījumā Ziemeļkoreja izmantotu pie robežas izvietoto smagās artilērijas bruņojumu, cilvēku upuri būtu milzīgi.

Bažas pēkšņi remdēja Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna Jaungada runa. Tajā viņš gan brīdināja, ka komunistiskā valsts turpinās attīstīt savas kodolspējas, bet arī sniedz olīvas zaru Dienvidkorejai.

„Lai arī cik ļoti Savienotās Valstis izrādās, tagad, kad mums ir ļoti spēcīgas kara atturēšanas spējas, Savienotās Valstis neko nevarēs izdarīt. Un, ja Ziemeļi un Dienvidi saliek kopā prātus, tad kopā mēs varam viegli novērst karu Korejas pussalā. Milzīgais saspīlējums starp Ziemeļiem un Dienvidiem ir jāmazina, tā vietā vajadzīga miermīlīga atmosfēra. Kamēr turpināsies šī nestabilā situācija, kas ir ne karš, ne miers, Ziemeļi un Dienvidi nevarēs ne nodrošināt sekmīgas olimpiskās spēles, ne sēsties pie sarunu galda, ne virzīties uz atkalapvienošanos,” toreiz paziņoja Kims Čenuns.

Šī uzruna bija par pamatu arī izslavētajam „kodolpogas” strīdam. Kims brīdināja ASV, ka „kodolpoga vienmēr atrodas uz viņa galda”, uz ko Tramps savukārt atbildēja, ka viņa kodolpoga ir „daudz lielāka”, turklāt tā darbojas.

Lai nu kā, uzrunas laikā Kims pauda Ziemeļkorejas atvērtību sarunām ar Dienvidkoreju un gatavību piedalīties ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā.

Iespēja tika ātri izmantota. Janvārī notika pirmās abu valstu oficiālās sarunas pēdējo divu gadu laikā. Ir vienošanās, ka Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā soļos kopā, ka abas valstis sieviešu hokeja turnīrā piedalīsies ar apvienotu komandu.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins to novērtēja atzinīgi, paužot gatavību sēsties pie sarunu galda ar Kimu Čenunu: „Kopā ar starptautisko sabiedrību mēs ieviešam spēcīgākas sankcijas un izdarām lielāku spiedienu. Tomēr esam skaidri pateikuši, ka sankciju galīgais mērķis ir likt Ziemeļkorejai atgriezties pie sarunu galda un atrast diplomātisku risinājumu.”

Tiesa, ne viss norit gludi.

Phenjana paudusi neapmierinātību ar Dienvidos notikušiem protestiem pret Ziemeļiem, kuros tika sadedzināta arī Kima ģīmetne.

Šonedēļ Phenjana atcēla olimpisko spēļu svinību ietvaros Ziemeļkorejā plānoto kultūras pasākumu, kurā bija paredzēta arī Dienvidkorejas mākslinieku piedalīšanās.

Latvijā uz plašāku dialogu necer

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) neliek cerības, ka diplomātiskais atkusnis būs „jauns, skaists sākums plašākam politiskajam dialogam” par kodolprogrammu.

„Labāk ir runāt, labāk ir meklēt saskares punktus, un sports ir tas, kas cilvēkus līdz šīm ir vienojis. Olimpiāžu laikā, sevišķi Senajā Grieķijā, vienmēr pārtrauca jebkāda veida karadarbības, bet es šobrīd neredzu neko tādu, kas liecinātu, ka šis dialogs par olimpiskajām spēlēm, Ziemeļkorejas gatavību tajās piedalīties būtu jauns sākums vai plašāks pamats, lai risinātu Ziemeļkorejas kodolprogrammu. Labā ziņa ir tā – es vismaz gribētu cerēt, ka vismaz olimpisko spēļu laikā es nesagaidu nekādas provokācijas, pārsteigumus vai brīnumus. Un tas jau ir daudz,” saka Rinkēvičs. Arī Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds vērtē –

Kima soļi liecina, ka viņš ir gatavs runāt, bet neatteiksies no nostājas, ka Ziemeļkorejai ir tiesības uz kodolsuverenitāti.

„Tomēr ir šī racionalitāte no Ziemeļkorejas līdera puses, ka esmu gatavs nogremdēt visu pārējo pasauli, īpaši amerikāņus ar savām raķetēm, bet tajā pašā laikā esmu gatavs sarunāties un aizsūtīt karsējmeitenes uz Dienvidkoreju. Un, protams, ka, aizsūtot karsējmeitenes un savu delegāciju uz Dienvidkoreju, kaut kādā veidā siltinot vai veidojot atkusni ar Dienvidkoreju, daļēji tas sadala pretējo aliansi vairākās daļās. Jo tagad ar amerikāņiem tā kā “nē”, bet ar saviem partneriem Dienvidkoreju tomēr daļēji tā kā “jā”. Tas ir pietiekoši gudri izspēlēts no Ziemeļkorejas puses. Bet nekāda atkušņa attiecībās nebūs – Kima politiskās izdzīvošanas jautājums vairāk paredz konfrontāciju nekā sadarbību,” saka Sprūds.

Kodolieroči - apdrošināšanas polise

Ziemeļkorejas ieskatā kodolieroči ir kā apdrošināšanas polise, ka neviens, īpaši ASV, necentīsies gāzt Kimu režīmu. Par spīti sankcijām, pēdējos pāris gados Ziemeļkoreja ir spērusi platus soļus uz priekšu kodolspēju attīstīšanā. Pēc septembra kodolizmēģinājuma Phenjana paziņoja, ka šis jau bija ūdeņraža bumbas tests, un apgalvoja, ka tā esot pietiekami maza, lai uzmontētu uz ballistiskās raķetes.

Ziemeļkoreja veikusi sešus kodolizmēģinājumus (jauda kilotonnās).

Ziemeļkoreja, iespējams, uzskata, ka ir sasniegusi minimāli nepieciešamo kodolspēju līmeni, kas ir zemā līmenī, bet pietiekams, lai atturētu ASV agresiju, no kurās tā baidās.

Uz to Latvijas Radio norādīja domnīcas “Carnegie” Pekinā bāzētais kodolpolitikas eksperts Tongs Žao (Tong Zhao): „Ziemeļkoreja tagad ir citādā pozīcijā nekā pirms pāris gadiem. Rezultātā Ziemeļkoreja vēlas mazināt saspīlējumu un sarunu ceļā panākt diplomātisko risinājumu ar citiem reģiona spēlētājiem. Tomēr Savienotās Valstis neatsaucas uz šo potenciālo iespēju. Tādēļ Ziemeļkoreja vispirms runā ar dienvidkorejiešiem.”

Tas ir primārais iemesls, kādēļ redzam attiecību uzlabošanos starp abām Korejām, vērtē Tongs. Eksperts secina, ka līdz ar to Ziemeļkoreja var atļauties neveikt jaunus starpkontinentālo raķešu izmēģinājumus un ievērot savaldību. Turklāt Phenjana zina – katrs nākamais izmēģinājums nozīmēs vēl stingrākas sankcijas.

Neiespiest Phenjanu stūrī

Aizvadītajā gadā ANO Drošības padome apstiprinājusi trīs jaunas sankciju kārtas, un tās smagi situšas pa Ziemeļkorejas ekonomiku. Runa ir gan par Ziemeļkorejas viesstrādnieku nodarbināšanas ārvalstīs pārtraukšanu, kas ir svarīgs režīma ienākumu avots, gan arī par ievērojamiem ierobežojumiem naftas piegādēs. Tādas valstis kā Krievija un Ķīna apsūdzētas par palīdzību apiet sankciju režīmu, tomēr skarbo mēru pieņemšanu apstiprināja arī tās.

Kaut smagās sankcijas piekritusi ieviest arī Ziemeļkorejas vienīgā diplomātiskā sabiedrotā Ķīna, tas nenozīmē, ka Pekinas pieeja pēc būtības ir mainījusies. Ķīna baidās – ja uzņemsies vadošu lomu Ziemeļkorejas pilnīgai iespiešanai stūrī, attiecības no kopumā labām var kļūt par naidīgām, līdz ar to Phenjanas kodolieroči un raķetes var kļūt par draudu pašai Ķīnai.

„Ķīnas bažas ir – ja mēs Ziemeļkorejas režīmu tiešām iespiežam stūrī, viņi nevis piekāpsies, bet uzvedīsies vēl provokatīvāk.

Viņi var sākt pildīt iepriekš izteiktos draudus, piemēram, izšaut raķeti uz ASV Klusā okeāna teritoriju Guamu vai Klusā okeāna vidū izmēģināt starpkontinentālo ballistisko raķeti ar kodolgalviņu. Ja viņi izdara šīs lietas, tad mums nav labas stratēģijas, kā rīkoties, lai nenonāktu līdz pilna apmēra karam šajā reģionā,” norāda kodoleksperts Tongs.

Kādi varētu būt risinājumi?

Nekas spožs pagaidām nav izdomāts. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns neuzskata, ka ir pamats cerībām par ilgstošāku attiecību uzlabošanos. Viņš aicina vispirms pieņemt faktus par kodolprogrammu.

Viņš piebilst, ka Kimu dinastija saprot – ja notiek kāda apvienošanās ar Dienvidkoreju, dinastija ies bojā: „Ziemeļkorejas kodoljautājums ir atrisināts uz visiem laikiem, gluži tāpat kā Krimas jautājums Krievijai.

Tur atomieroči ir un būs. Ziemeļkoreja no tiem nekādā gadījumā neatteiksies, un tā runāšana ir tukša lieta.

Tā ir tāda pļāpāšana pļāpāšanas dēļ. Ziemeļkorejas kodolarsenālu arī tīri tehniski iznīcināt nav iespējams, tas ir ļoti labi nodrošināts un noslēpts kalnos. Pieņemu, ka ļoti ilga, grūta un tehnoloģiski augsti attīstīta kara apstākļos tas varētu aizņemt ne mazāk kā gadu, divus, lai vispār kaut kas notiku. Uz to neviens neizies. Tā ka viss tā, kā ir, tā arī paliks.”

Taču sarunas ar Ziemeļkoreju būtu iespējams uzturēt. “Tas, kas ir pašreiz reāli iespējams, ir uzturēt dialogu, sarunāt kaut kādus attiecību parametrus, kā mēs tālāk sadzīvosim. Runa ir par sarunām. Jo garas un piņķerīgas sarunas ir labākas nekā īss un spēcīgs karš,” norāda Taivāns.

Domnīcas “Carnegie” eksperts Pekinā Tongs Žao savukārt piedāvā vismaz pagaidu risinājuma variantu, kas varētu pavērt ceļu tālākām sarunām: „Viens no iespējamiem risinājumiem ir Ziemeļkorejai saglabāt ļoti zema līmeņa kodolspējas. Domājams – patlaban ziemeļkorejiešu kodolraķešu sistēmas nav pārāk uzticamas. Varbūt tās ir uzticamas par 20%, varbūt par 30, to neviens nezina, bet līmenis ir ļoti zems. Ja Ziemeļkoreja var pieciest ļoti zemu standartu, viņiem joprojām būtu zināma pārliecība par savām stratēģiskajām atturēšanas spējām. Savukārt amerikāņi var teikt, ka Ziemeļkoreja nav sasniegusi uzticamas kodolspējas, ja runājam par ASV kontinentālās daļas apdraudēšanu. Tādēļ amerikāņi var paziņot par uzvaru – mēs piespiedām Ziemeļkoreju apstāties šeit.

Šī ir iespēja abām valstīm paziņot par uzvaru un mazināt saspīlējumu, nezaudējot seju. Abas valsts var uzstāt, ka ir sasniegušas minimālo mērķi.”

Nākamie mēneši rādīs, vai olimpiskais diplomātiskais atkusnis Korejas pussalā izvērtīsies par ko vairāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti