8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja abu apgabalu iedzīvotājus pamest okupētos reģionus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas.
Rietumu ieroči jau maina kara gaitu
Reznikovs informē, ka Ukraina varētu savākt līdz pat miljons karavīru lielus spēkus, lai sasniegtu savus mērķus. Ukrainas bruņotajos spēkos pašlaik esot ap 700 000 militārpersonu, bet kopā ar zemessargiem, robežsargiem un policistiem attiecīgais skaitlis var sasniegt miljonu.
Reznikovs intervijā britu laikrakstam "The Sunday Times" sacīja, ka viņš sabiedrotajiem rietumvalstīs aktīvi skaidrojot, kāpēc šī plāna īstenošanai Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir nepieciešami konkrēti bruņojuma veidi.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs pavēstījis, ka Rietumu piegādātie ieroči jau maina kara gaitu.
Кількісні переваги росармії нівелюються українською ракетно-артилерійською точністю. Західна зброя для ЗСУ вже змінює хід війни.
— Oleksiy Danilov (@OleksiyDanilov) July 11, 2022
І це ми ще не починали!💥
"Demoralizācija, demilitarizācija un deokupācija – tie ir trīs galvenie efekti, ko panākuši modernie Rietumu ieroči, ar kuriem tiek iznīcināti rašistu komandpunkti, bruņojums un munīcijas noliktavas.
Krievijas armijas skaitlisko pārsvaru neitralizē Ukrainas raķešu un artilērijas precizitāte. Rietumu ieroči, kas ir Ukrainas bruņoto spēku rīcībā, jau maina kara gaitu. Un mēs vēl neesam pa īstam sākuši!" vēsta Danilovs.
Zelenskis: Ukrainas armija turas braši
Kopš pagājušās nedēļas tiek runāts par to, ka Krievijas karaspēkam Ukrainā ir operatīvā pauze, kuras laikā tas samazina uzbrukumu intensitāti, lai dotu iespēju atgūt spēkus karavīriem un papildināt trūkstošos resursus.
Taču tas nenozīmē, ka frontē un tās tuvumā valda klusums, ko apliecināja arī svētdien notikušais nāvējošais raķešu trieciens Časivjaras pilsētā Doneckas apgabalā. Uzbrukumā, kurā tika sagrauta piecstāvu dzīvojamā ēka, bojāgājušo skaits pieaudzis līdz 20. No ēkas drupām izglābti astoņi izdzīvojušie.
Ukrainas prezidents Zelenskis svētdien vakarā savā uzrunā iedzīvotājiem aicināja nedēvēt situāciju frontē par operatīvo pauzi.
"34 Krievijas aviācijas uzbrukumi aizvadītajā diennaktī ir atbilde visiem tiem, kas izdomāja šo "pauzi".
Ukrainas armija turas, turas braši un atvaira uzbrukumus dažādos virzienos. Bet, protams, ir jādara daudz vairāk, lai Krievijas zaudējumi būtu tādi, lai tiešām iestātos pauze.
Turklāt nevis pauze pirms jaunām okupantu ofensīvām, bet gan pirms viņu bēgšanas no mūsu dzimtās ukraiņu zemes," sacīja Zelenskis.
Prezidents arī apsolīja, ka visi Krievijas karavīri, kuri piedalās Ukrainas apdzīvoto vietu apšaudīšanā, tiks atrasti un sodīti.
Krievija turpina apšaudīt Harkivu, Odesu
Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva pirmdien no rīta piedzīvojusi postošu Krievijas raķešu uzbrukumu. Viena no raķetēm daļēji sagrāva sešstāvu dzīvojamo namu pilsētas centra rajonā. Apšaudē nogalināti trīs cilvēki, 16 ievainoti.
Krievijas raķešu triecienus aizvadītajā naktī pieredzējis arī Mikolajivas apgabals valsts dienvidos, tāpat pienākušas ziņas arī par Odesas apšaudīšanu.
Aizvadītajā naktī Krievijas karaspēks veicis piecus raķešu triecienus pa apdzīvotām vietām uz Luhanskas un Doneckas apgabalu robežas. Savukārt iebrucēju sauszemes spēku vienības jau vairāk nekā nedēļu esot iestrēgušas Bilohorivkas ciematā Luhanskas apgabalā, jo Ukrainas bruņotie spēki iznīcināja vairākas Krievijas munīcijas noliktavas šajā apkaimē.
Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs apgalvo, ka Krievijas spēki Luhanskas apgabalā piedzīvojot milzīgus dzīvā spēka zaudējumus.
Ukrainas varasiestādes tikmēr turpina izmeklēt Krievijas karaspēka iespējamos kara noziegumus. Ukrainas Ģenerālprokuratūra vēsta, ka kopš 24. februāra Krievijas karavīri valstī ir pastrādājuši 22 500 kara un militārās agresijas noziegumus.
Zelenskis kārtējo reizi nosauca Krieviju par "teroristu valsti", kas saņemšot sodu par pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā un starptautisko tiesību pārkāpumiem.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
