“Ukrainai tika apsolītas drošības garantijas, kad mēs atteicāmies no trešā lielākā kodolieroču arsenāla pasaulē. Tagad mums nav ne ieroču, ne drošības. Taču mums ir tiesības pieprasīt, lai izdabāšanas politikas vietā tiek īstenota tāda, kas veicina drošību un mieru,” uzsvēra Zelenskis.
"Es ceru, ka neviens nedomā par Ukrainu kā par pastāvīgu buferi starp Krievijas Federāciju un Rietumiem. Tas nekad nenotiks. Nedrīkstam ļaut tam notikt. Citādi radīsies jautājums – kurš ir nākamais?"
"Mēs esam zaudējuši daļu savas teritorijas, kas pēc teritorijas ir lielāka nekā Šveice, Nīderlande vai Beļģija," norāda Zelenskis.
"Dāmas un kungi, esmu ļoti pateicīgs tām valstīm, kuras ir atbalstījušas Ukrainu ar saviem vārdiem, ar deklarācijām vai konkrētu atbalstu. Tiem, kas ir mūsu pusē, patiesības pusē, starptautisko tiesību pusē.
Es nesaucu savus draugus vārdos. Es nevēlos, lai dažām valstīm būtu kauns. Bet tā ir viņu darīšana. Tā ir viņu lieta. Tās ir viņu valstis, viņu karma, un tā ir viņu apziņa, ka viņiem ir jādara tā."
Ukrainas prezidents @ZelenskyyUa uzstājoties Minhenes drošības konferencē: Ukraina, Eiropa un visa pasaule vēlas mieru, ko iespējams panākt diplomātiskā ceļā, iesaistoties visām pusēm. pic.twitter.com/ggIiNrDMFK
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) February 19, 2022
Zelenskis: Krievijas tauta negrib karu
Rietumvalstu līderu izteikumi pēdējās dienās liecina, ka jauns Krievijas uzbrukums Ukrainai ir teju nenovēršams, bet Zelenskis aicina nesēt paniku un joprojām tic, ka konfliktam ir iespējams diplomātisks risinājums. Viņš piedāvājis tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Zelenskis arīdzan paudis pārliecību, ka Krievijas tauta nav gatava sākt karu pret Ukrainas tautu.
Pašreiz tiek lēsts, ka Krievija pie Ukrainas robežām savilkusi vismaz 130 000 karavīru. Neskatoties uz šo spēku koncentrāciju, Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai. Tomēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas jeb EDSO novērotāji sestdien paziņoja, ka ir konstatējuši pamiera pārkāpumu skaita "dramatisku pieaugumu" uz frontes līnijas Ukrainas austrumos.
Putins un Lukašenko vēro mācības
Ukrainas valdība un Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas Austrumukrainā apmainās ar apsūdzībām par apšaudēm un citiem pamiera pārkāpumiem. Rietumi pauž bažas, ka Maskava grasās radīt ieganstu, lai iebruktu Ukrainā. Arī sestdien Kremļa propagandas mašīna darbojas pilnā sparā un ziņo par dažādiem it kā Ukrainas bruņoto spēku radītiem incidentiem.
Piemēram, Krievijas mediji vēsta, ka sestdien Krievijas teritorijā, Rostovas apgabalā, netālu no Ukrainas robežas, eksplodējuši divi it kā Ukrainas spēku raidīti šāviņi. Piektdien arī notikuši sprādzieni Luhanskā un Doneckā.
Tāpat Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētās Doneckas izlūkdienesti ieguvuši plānu Ukrainas drošības spēku ofensīvas operācijai Donbasā, ko it kā plānojot Kijeva. Ukrainas izlūkdienests jau piektdien paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos.
Donbasa "tautas republika" piektdien paziņoja par iedzīvotāju masveida evakuāciju uz Krieviju. Aģentūra „RIA Novosti'' vēsta, ka Rostovas apgabals plāno uzņemt līdz 900 000 bēgļu no Donbasa. Sestdien Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļās izsludināta „vispārēja mobilizācija”, un vīriešiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem aizliegts pamest Donbasa teritoriju.
Krievija arvien turpina aktīvas militārās mācības. Putins kopā ar Baltkrievijas autoritāro vadītāju Aleksandru Lukašenko sestdien kopīgi no Kremļa vēroja mācības, kurās tika pārbaudīta Krievijas kodolgatavība, izmēģinātas ballistiskās un spārnotās raķetes, kā arī citi ieroči. Putins apgalvojis, ka plašās militārās mācības, kas notikušas gan Krievijā, gan Baltkrievijā, tuvojas noslēguma fāzei.
Džonsons draud vērsties pret Krievijas naudas avotiem
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons brīdina par katastrofālajām sekām Krievijas iebrukuma gadījumā, mudinot Eiropu apņemties ievērot "stratēģisku izturību" savā enerģētikas politikā, diplomātijā un militārajos tēriņos.
“Mēs joprojām pilnībā neesam droši par to, kādi ir prezidenta Putina nodomi. Bet pazīmes ir drūmas. Tādēļ mums kopā jābūt spēcīgiem.
Ja Krievija iebruks savā kaimiņvalstī, mēs noteiksim sankcijas krievu indivīdiem un Krievijas valstij stratēģiski nozīmīgām kompānijām. Un mēs padarīsim par neiespējamu viņiem pelnīt naudu Londonas kapitāla tirgos.
Un mēs atvērsim krieviem piederošo kompāniju matrjošku lelles, lai atrastu patiesos labuma guvējus. Un, ja prezidents Putins tic, ka ar savām darbībām var piespiest NATO atkāpties vai to iebiedēt, viņš saskarsies ar pretējo!”
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norāda, ka Kremlis būs panācis, ka pie Krievijas robežām ir vēl spēcīgāka NATO klātbūtne.
“Ja Kremļa mērķis ir panākt, lai pie Krievijas robežām būtu mazāk NATO, tad viņi panāks vēl vairāk NATO. Ja Kremlis vēlas sašķelt NATO, tad panāks tikai vēl vienotāku aliansi,” uzsver Stoltenbergs.
Viņš piebilda, ka Krievijai vēl nav par vēlu mainīt kursu un sākt strādāt pie miermīlīga risinājuma.
ASV viceprezidente Kamala Harisa brīdina: “Krievija arvien apgalvo, ka ir gatava sarunām, bet vienlaikus sašaurina iespējas diplomātijai. Rīcība vispār neatbilst viņu vārdiem. Es teikšu tieši un pilnīgi droši: ja Krievija turpinās iebrukt Ukrainā, ASV kopā ar sabiedrotajiem un partneriem uzliks ievērojamas un nepieredzētas ekonomiskās sankcijas.”
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
