Liela daļa aptaujāto savu gatavību balsot pamato ar nesen pieņemto likumu par obligāto balsošanu - pirmo reizi pēc demokrātiskajām pārmaiņām pagājušā gadsimta 80.gadu beigās.
Vēlēšanu iecirkņi visā valstī tika atvērti pulksten septiņos, un pagaidām nopietni pārkāpumi nav konstatēti.
Reģistrētā aktivitāte svārstās starp 15% -20%, lielāks cilvēku pieplūdums gaidāms dienas otrajā pusē. Vairāk nekā 20 000 policistu gādā par kārtību iecirkņos un to apkārtnē, novērotāju starpā ir arī 45 starptautisko organizāciju pārstāvji no sešām valstīm.
Tā kā Bulgārija ir parlamentāra republika un prezidenta funkcijas, tāpat kā Latvijā, ir drīzāk pārstāvnieciskas, pārsteidz rekordlielais kandidātu skaits - 21, to starpā juristi un ģenerāļi, tagadējie deputāti un bijušie ministri, muzikants un vairākas reizes notiesāts likuma pārkāpējs, viens premjerministrs un virkne pilnīgi nepazīstamu personu.
Socioloģiskās aptaujas rāda, ka pirmajā kārtā nevienam neizdosies iegūt nepieciešamo balsu vairākumu un viss izšķirsies pēc nedēļas - kad visdrīzāk otrajā kārtā tiksies valdošās partijas kandidāte, pašreizējā parlamenta vadītāja Cecka Cačeva un aviācijas ģenerālis Rumens Radevs, ko atbalsta opozīcijā esošie sociālisti.
Lai motivētu doties pie urnām arī tos, kas nevienā no kandidātiem nesaskata savējo, 60 cm garajā vēlēšanu biļetenā tika iekļauta rūtiņa “Neatbalstu nevienu” - taču drīz vien izrādījās, ka nav īstas skaidrības, kā tad tiks skaitītas tādas balsis. Var izveidoties situācija, kad, piemēram, no 100 balsojušajiem 99 “neatbalsta nevienu”, un tikai viens ir atzīmējis kādu no kandidātiem - vai tas nozīmēs, ka uzvarētājs ir ievēlēts ar absolūto balsu vairākumu?
Tā nu burtiski pēdējā brīdī, 10 dienas pirms vēlēšanām deputāti nolēma, ka problemātiskā rūtiņa tiks ņemta vērā, novērtējot tikai balsotāju aktivitāti, nevis katra kandidāta saņemtos procentus. Tika palielināts arī vēlēšanu iecirkņu skaits ārzemēs, tiesa gan, vienīgi Eiropas Savienības valstīs.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas Ivilīnas Aleksijevas domām, lai gan pēdējās korekcijas jūtami padārdzināja vēlēšanu procesu, visas likumā noteiktās prasības ir ievērotas. "Izmaiņas ir saistītas galvenokārt ar balsu skaitīšanas metodiku. Tās ir iekļautas programmatūras produktā, ar kura palīdzību rajonu un iecirkņu vēlēšanu komisijas, un attiecīgi arī Centrālā vēlēšanu komisija veiks saņemto protokolu apstrādi," saka Aleksijeva.
Bulgāri svētdien balso ne tikai par prezidentu, bet piedalās arī nacionālajā referendumā, kas satur trīs jautājumus:” Vai atbalstāt obligāto balsošanu?”,”Vai dodat priekšroku mažoritārajai vēlēšanu sistēmai” un “Vai nepieciešams samazināt politisko partiju saņemtās budžeta subsīdijas?” Atkarībā no iegūtajiem rezultātiem, iespējams, nākošās vēlēšanas noritēs atkal pēc jauniem noteikumiem.
