Eksperti norāda, ka Krievijas naudas un līdz ar to arī politikas klātbūtne Bulgārijā jau tagad ir liela, kas apgrūtina valsts dzīvi Eiropas Savienībā (ES).
Ziņots, ka līdzīgās noskaņās pirms nedēļās notika prezidenta vēlēšanas Moldovā - arī tur sadūrās prorietumnieciski un prokrieviski viedokļi.
Bulgārija ir viena no salīdzinoši jaunākajām ES dalībvalstīm, kura blokam pievienojās teju pirms desmit gadiem. Taču arī šajā laikā Bulgārija joprojām cīnās par augšupeju un atšķirībā no vairuma dalībvalstu nav arī ceļošanai no pasēm brīvajā Šengenas zonā, jo virkne dalībvalstu arvien netic, ka Bulgārija ir brīva no korupcijas un var labi aizsargāt savas robežas.
Īsi pirms svētdien gaidāmajām prezidenta vēlēšanām valsts atkal ir teju eksistenciālās krustcelēs. Šajā laikā gan paši politiķi, gan eksperti analizē Bulgārijas izvēles un realitāti, kāda ir valstī.
Plevnelijevs, kurš uz atkārtotu ievēlēšanu amatā nekandidē, sarunā ar raidorganizāciju BBC norāda, ka Krievijas ietekme un spiediens ir jūtams, ka Bulgārija regulāri piedzīvo kiberuzbrukumus, īpaši politiski izšķirošos brīžos.
„Eiropa nav atgriezusies Aukstajā karā, taču ir nonākusi bīstamos un neprognozējamos „aukstā miera laikos”, Šobrīd nav tik daudz jābaidās no krievu tankiem, kā no Maskavas centieniem sadalīt Eiropu,” sacījis Bulgārijas prezidents Plevnelijevs. Viņš arī uzsvēris, ka ES ļoti zaudēs, aizejot Lielbritānijai, kas līdz šim ieturējusi ļoti stingru līniju attiecībās ar Krieviju un tās agresiju Ukrainā. „Mums ir jāpaliek cik vien iespējams ciešiem draugiem,” tā Bulgārijas prezidents.
To, kā Bulgārija turpmākajos gados veidos arī savas attiecības ar Krieviju un vai vairāk raudzīsies Rietumu vai Austrumu virzienā, būtiski ietekmēs arī prezidenta vēlēšanu rezultāti.
Par varas krēslu patlaban cīnās 21 kandidāts, kuri katrs ir dažādos uzskatos par valsts attīstības kursu.
Tik liela interese par prezidenta krēslu Bulgārijas vēsturē ir pirmo reizi.
Viena no redzamākajām ir premjerministra virzītā parlamenta spīkere Cecka Cačeva, kura atklāti televīzijas debatēs ar savu ciešāko konkurentu gaisa spēku ģenerāli Rumenu Radevu ir paudusi, ka ES ir jāsamazina sankcijas pret Krieviju.
Gan Cačeva, gan virkne citu kandidātu ir bijušies Komunistiskās partijas biedri. Kandidātu vidū ir gan pieredzējuši politiķi, ministri gan arī citu nozaru pārstāvji, TV zvaigzne, sportists, mūziķis, biznesmenis un kāds pat mediju slejā tiek raksturots kā recedīvists. Daļu no viņiem virza politiskie spēki, bet virkne ir arī sevi pieteikuši paši, tātad neatkarīgie kandidāti.
Šo svētdien ir balsošanas pirmā kārta, un Bulgārijas balsstiesīgajiem vēlētājiem pirmo reizi vēsturē ir ļauts nebalsot arī ne par vienu.
Eksperti norāda, ka, lai gan Bulgārijas prezidentam tradicionāli ir vairāk ceremoniāla nozīme, tomēr likmes ir augstas gan pašmājās, gan ārpolitiskajā arēnā, īpaši veidojot politiku ar jau pieminēto Krieviju. Līdz 25% Bulgārijas ekonomika ir saistīta ar Krieviju. Sofijas Demokrātijas studiju centra pētnieks Martins Vladimirovs raidorganizācijai BBC norāda, ka Krievija, izmantojot savas ekonomiskās ietekmes sviras, jau ir pakļāvusi teju visas būtiskākās institūcijas valstī.
