Nogalināto civiliedzīvotāju vidū ir trīs bērni – četrus gadus veca meitene, septiņus un astoņus gadus veci zēni. Tāpat desmitiem ievainoto. Piektdien tika ziņots, ka kopumā pēc medicīniskās palīdzības vērsušies gandrīz 200 cilvēku, bet aptuveni 70 joprojām ievietoti slimnīcā. Glābēji drupās joprojām meklē cilvēkus.
Uzbrukumā nogalināta četrus gadus veca meitene
"Glābēji ar suņiem pārbauda ēku paliekas, vai tajās nav cilvēku. Pastāv iespēja, ka drupās varētu atrasties 18 cilvēki. Patlaban skaitļi nav mainījušies – ir 23 bojāgājušie, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoti 73 cilvēki, tostarp četri bērni," stāsta Vinnicas reģiona Neatliekamās palīdzības dienesta pārstāvis Oleksandrs Kutovijs.
Krievijas uzbrukuma upuru vidū bija arī četrus gadus veca meitene vārdā Liza. Ukrainas sociālajos tīklos plaši izplatījusies viņas mātes Irinas uzņemts video neilgi pirms Krievijas raķetes trieciena. Māte smagā stāvoklī atrodas slimnīcā.
4 yo Liza was killed yesterday. Ira, her mom, is severely injured in hospital. Her daughter was her world. This is a video of their last walk. "Where are we going, baby?" I can’t imagine how Ira will live with her world gone. #Russia burn in hell, with all your rockets and guns pic.twitter.com/K4XcbXRM7u
— Lesia Vasylenko (@lesiavasylenko)
July 15, 2022
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicina starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.
"Un ja kāds, nedod Dievs, veiktu raķešu uzbrukumu klīnikai Dalasā vai Drēzdenē, kā to varētu saukt? Vai tas nav terorisms? Starp Vinnicā bojāgājušajiem ir meitene, viņai bija 4 gadi, viņu sauc Liza. Bērnam bija 4 gadi! Viņas māte ir kritiskā stāvoklī."
Krievija neatzīst savu vainu civiliedzīvotāju nogalināšanā
Krievija atzinusi raķešu triecienu pa pilsētu, apgalvojot, ka mērķis bijis tā dēvētais "Virsnieku nams", Maskavai no nosaucot par "virsnieku garnizona māju". Tas neskatoties uz to, ka, kā vēsta ukraiņu mediji, sprādzienā cietusī ēka tika izmantota kā kultūras nams, un arī ceturtdien tajā bija paredzēts koncerts.
Krievijas Aizsardzības ministrija piektdien pavēstīja, ka raķešu triecieni Vinnicai bija plānoti, jo izlūkdienestu rīcībā esot bijusi informācija, ka pilsētā tiekas Ukrainas militārpersonas un ārvalstu ieroču piegādātāji.
Krievijas raķešu trieciens Vinnicai notika laikā, kad Hāgā sākās Starptautiskās krimināltiesas, Eiropas Savienības un Nīderlandes konference ar mērķi panākt, lai Ukrainā pastrādātie noziegumi nepaliek nesodīti.
Pēc tam izplatītajā paziņojumā Eiropas Savienība uzbrukumu nosauca par zvērību un uzsvēra, ka šajā Krievijas uzsāktajā karā augstu cenu maksā un daudz cieš tieši civiliedzīvotāji. Uzrunā konferencē Zelenskis aicināja izveidot īpašu tribunālu Krievijas noziegumu Ukrainā izmeklēšanai.
Krievija pretēji saviem apgalvojumiem, ka Ukrainā uzbrūk tikai militārajiem objektiem, turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas.
Krievijas raķetes piektdien trāpīja divām skolām Harkivā. Nevienā no uzbrukumiem nav cietuši cilvēki. Kārtējo reizi Krievija apšaudījusi arī Kramatorskas pilsētu Doneckas apgabalā. Apšaudē bojāta daudzstāvu dzīvojamā ēka, bet neviens no tās iedzīvotājiem nav cietis.
Ukraina cer līdz gada beigām uzvarēt karā
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs ir pārliecināts, ka Krievijas uzsākto karu var izbeigt līdz šī gada beigām. Taču tādā gadījumā rietumvalstīm esot jāpiešķir vairāk bruņojuma Ukrainai un jāpalielina ekonomiskais spiediens uz Krieviju.
Reznikovs cer, ka ASV Ukrainai piešķirs augstas precizitātes lādiņus ar darbības rādiusu līdz 300 kilometriem, lai valsts aizstāvji varētu uzbrukt Krievijas armijas apgādes vienībām tālu aiz frontes līnijas.
Reznikovs arī atklājis, ka kara laikā Ukrainas bruņotie spēki vislielākos dzīvā spēka zaudējumus cietuši maijā, kad ik dienu frontē krituši no 300 līdz 400 kareivjiem. Viņš apgalvo, ka lielie zaudējumi bija saistīti ar moderna bruņojuma trūkumu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
