Viļņas iedzīvotāji atturīgi izsakās par skandālu izraisījušo PBK sižetu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Lietuvā Pirmā Baltijas kanāla (PBK) skandāls ieguva plašu rezonansi medijos un raisīja pretrunīgas emocijas kaimiņvalsts sabiedrībā. No vienas puses, cilvēki atzina, ka melīgas un aizskarošas  informācijas izplatīšana par traģiskajiem neatkarības cīņu notikumiem deviņdesmitajos gados ir jāsoda, bet, no otras puses, vesela kanāla vai tā būtiskas satura daļas translācijas aizliegums šķiet pārāk bargs sods.

Lai arī skandāls par Lietuvas neatkarības cīņu notikumu interpretāciju Krievijas sabiedriskajā televīzijā tapušajā raidījumā „Cilvēks un likums" tiek plaši atspoguļots kaimiņvalsts medijos, vismaz galvaspilsētā Viļņā nav vienkārši sastapt cilvēkus, kas būtu izteikti sašutuši par notikušo.

„Es to pārraidi neesmu redzējis, tik dzirdēju par troksni. Manuprāt, uzreiz tāpēc slēgt ciet kanālu nevajadzēja. Vienkārši vajag labāk kontrolēt, kādu informāciju laiž gaisā," saka Česlavs.

 „Zinu par šo skandālu, bet negribu komentēt. Skandāls pēc skandāla, mani tas neskar. Pirmo Baltijas kanālu kādreiz skatījos, tagad reti iznāk. Kā viņi rīkojas, nav mana darīšana," atrunājas cits Viļņas iedzīvotājs Mariuss.

Par pārsteidzīgu Lietuvas iestāžu rīcību sauc Mihails. „Man reti sanāk redzēt šo kanālu, bet visumā es to uzskatu par labu un profesionālu. Vai tāpēc, ka tas izplatījis valdībai nepatīkamu informāciju, tas būtu jāslēdz ciet? Diez vai. Var būt atšķirīgi viedokļi, mums ir demokrātija," norāda Mihails. Līdzīgi domā Sergejs. „Skandāls ap šo kanālu ir politiski inspirēts. Politika, kā zināms, ir netīra lieta, tās dēļ daudzi cieš. Tāpēc arī tagad daudzi cietīs. Tāds ir mans viedoklis  Mani interesē tas, ko rāda pa televizoru, bet, ja tajā sāk jaukties politiķi, tas parasti beidzas slikti skatītājiem," secina Sergejs.

Lietuvas regulators nolēmis ierobežot PBK translāciju par tajā izskanējušo melīgo informāciju, kas skar notikumus pie Viļņa televīzijas torņa risinājās pirms vairāk nekā 20 gadiem. Toreiz armijas un specvienību uzbrukumā gāja bojā cilvēki.

14 upurus Krievijas raidījums noveļ uz pašu Lietuvas neatkarības cīnītāju sirdsapziņas, un tas bijis lielākais sašutuma avots. Lietuvas Radio un televīzijas komisija vērsās tiesā, lai PBK aizliegtu izplatīt ārpus ES tapušus raidījumus. Taču komisijas vadītājs Edmunds Vaitekūns atturas vērtēt, vai tamlīdzīgu incidentus var uzskatīt par mērķtiecīgas tā dēvētās maigās varas  kampaņas sastāvdaļu, ko papildu stiprina ekonomiskas sankcijas.

„Grūti atbildēt, vai to var uzskatīt par kādas plašākas tendneces sastāvdaļu. Ja skatās, kas patlaban notiek ar piena produktu blokādi, tad, protams, var vilkt dažādas paralēles. Mūsu komisija cenšas norobežoties no politikas. Mēs skatījām šo konkrēto situāciju un vērtējām iespējamos likumu pārkāpumus," saka Vaitekūns.

Radio un televīzijas komisija lūgusi kabeļtelevīzijas operatorus pašus izrevidēt savu programmu paketes un liegt informatīvo telpu šovinistisku uzskatu tiražetājiem, kuru skaitā jau iekļauts PBK un kura retranslāciju pārtraucis viens no Lietuvas lielākajiem kabeļtelevīzijas operatoriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti