Interneta sociālajos medijos savukārt nonāk arvien vairāk ziņu par to Sīrijas pilsētas Alepo iedzīvotāju tālāko likteni, kuri evakuēti no pilsētas un tagad spiesti dzīvot zem klajas debess laukos netālu no iepriekšējām mājām.
Joprojām nav apstiprinājuma tam, ka miera plāns Sīrijai, par ko diskutē kara plosītās valsts kaimiņiene Turcija un prezidenta Bašara al Asada sabiedrotā Krievija, ir izstrādāts un gatavs. Bija plānots, ka tas varētu stāties spēkā jau pēc pusnakts, kad visā Sīrijā būtu jārimst arī ugunij.
Tiesa, kā iepriekš norādījusi Krievija, pamiers neattiektos uz teroristiskajiem grupējumiem, neprecizējot, kuri tieši tie būtu.
Krievijas vadība bija izsludinājusi, ka nākamajā mēnesī Kazahstānas galvaspilsētā Astanā varētu notikt arī pašas miera sarunas ar visām iesaistītajām pusēm. Taču pagaidām tam nav droša apstiprinājuma. Arī ceturtdien, 29.decembrī, Ankarā bija paredzētas sarunas starp Krieviju, Turciju un Sīrijas opozīciju, tā vēsta Turcijas mediji.
Taču citur izskan ziņas, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada opozīcijai nav skaidrības nedz par šīm sarunām, nedz par pamiera procesu.
„Sīrijas konflikts ir kļuvis par globāla mēroga vēzi", tā intervijā telekanālam SIC paziņoja portugāļu politiķis Antoniu Gutērrešs, kurš jau 1.janvārī stāsies ANO ģenerālsekretāra amatā.
„Šis karš izraisījis ne tikai ciešanas Sīrijas tautai, bet arī radījis vardarbīgas reakcijas, kas vairākos gadījumos novedušas pie teroraktiem", teicis Gutērrešs, paužot arī cerību, ka ASV un Krievija pārvarēs savas domstarpības un palīdzēs atrisināt šo konfliktu.
„Sīrijas pilsoņkarš ir globāli draudi, un globālām varām ir jāizlemj par tā pārtraukšanu,” tā sacījis nākamais ANO ģenerālsekretārs.
Līdz šim Drošības padome, kurā visas iespējamās rezolūcijas un iniciatīvas bloķē Krievija, nav spējusi dot burtisku artavu Sīrijas konflikta risināšanā.
Politikas analītiķi uzsver, ka Turcijai un Krievijai līdz šim bijuši visai dažādi uzskati par to, kā būtu jāattīstās notikumiem Sīrijā, proti, abas valstis allaž ir bijušas dažādās domās par to, vai al Asadam ir jāpaliek pie varas. Taču tagad viss liecina, ka Turcija izmanto gadījumu paklusēt, arī brīdī, kad Krievijas militāristu atbalstīti Asada spēki sāka intensīvu no Turcijas robežām nebūt ne tik tālās Alepo pārņemšanu, lai atkarotu to opozīcijai. Tas, kā vēstīts jau iepriekš, izvērtās par vienu no pasaules vardarbības epicentriem. Ankara, kā norāda eksperti, acīmredzami vēlas veidot ciešākas attiecības ar Krieviju. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pavisam nesen arī apsūdzēja ASV teroristisko grupējumu atbalstīšanā Sīrijā, uz ko saņēma asu Vašingtonas reakciju.
Interneta sociālajos medijos savukārt nonāk arvien vairāk ziņu par to Sīrijas pilsētas Alepo iedzīvotāju tālāko likteni, kuri evakuēti no pilsētas un tagad spiesti dzīvot zem klajas debess laukos netālu no iepriekšējām mājām. Kad Alepo uz brīdi pārtrauca uguni un evakuēja mierīgo iedzīvotāju tūkstošus, viņus nogādāja tuvējā Idlibas provincē, kur, kā ziņo, ir uzslietas pagaidu teltis, taču lielai daļai nav pajumtes.
Starptautiskās organizācijas, tādas kā UNICEF un citas, cenšas sniegt palīdzību, lai gan ceļi, lai piekļūtu pagaidu nometņu vietām, arvien ir briesmu pilni.
