Gruzijas iedzīvotāji esot sākuši vairāk sekot tam, kas notiek parlamentā, bet mediju vide kļūst brīvāka ar katru gadu, uzskata vēstniece. Viņa piebilst - svētdienas balsojums par prezidentu apstiprinās, ka gruzīni spēj noorganizēt godīgas vēlēšanas.
„Cīņa ir interesanta, bet pozitīvi tas, ka situācija valstī ir nesalīdzināmi mierīgāka un nosvērtāka, nekā tā bija pirms parlamenta vēlēšanām. Priekšvēlēšanu kampaņa būvēta uz solījumiem, kas vērsti uz nākotni, ne tikai pretinieku kompromitēšanu," skaidro Gavele.
"Gruzīni spēj noorganizēt demokrātiskas un atklātas vēlēšanas," saka vēstniece.
Vēstniece ir tikusies ar visiem trijiem kandidātiem - Giorgiju Margvelašvili, Dāvidu Bakradzi un Nino Burdžanadzi. Viņasprāt, tās ir labi zināmas personības, vismazāk gan Margvelašvili, kurš ir akadēmiķis, pasniedzējs universitātē un politisko procesu komentētājs, pēc pagājušā gada parlamenta vēlēšanām viņš dažus mēnešu bija izglītības ministrs, viņu virza partiju apvienība „Gruzijas sapnis" premjera Bidzinas Ivanišvili vadībā.
Pēc vēlēšanām Gruzija kļūs par parlamentāru republiku, jo stāsies spēkā izmaiņas pamatlikumā, kas dos vairāk varas parlamentam un premjeram. Gruzīni par varas simbolu līdz šim pieņēma prezidentu, pie jaunās sistēmas nāksies pierast, bet šobrīd ne visi saprot, par kādu prezidentu viņi balso – tāpēc tas ir jāskaidro, jāstāsta, ka turpmāk prezidents būs vairāk kā valsts reprezentatīva persona.
„Ja es varu atsaukties uz tiem gruzīniem, ar kuriem esmu tikusies un runājusi, viņiem jau šobrīd ir interesants parlamenta darbs, tur ir reālas diskusijas, spēcīga opozīcija, koalīcija, jauni parlamentārieši – process attīstās, būs cits pārvaldes modelis, bet es neredzu, nesaskatu tajā nekādas bažas," saka vēstniece.
„Aug arī nevalstisko organizāciju statuss un zināšanas, parlamentāriešu profesionalitāte. Brīvības, demokrātijas, ideju un domu paušanas koeficients pieaug ar katru gadu, procesi iet uz priekšu, un tas ir apsveicami."
