Par spīti neiedomājamām psiholoģiskajām traumām, kādas gūst tādi bērni kā viņš, kuri bēg no kara un vardarbības savās mītnes valstīs, un pieredzei, kas gūta ceļā uz Eiropu, šie bērni ir “laimīgie” bērni, jo tagad viņi ir drošībā.
Daudzi bērni vēl arvien ir ceļā no konfliktu zonām uz Eiropu. Eiropā 2015. gadā patvērumu lūdza vairāk nekā 250 000 bērnu, kuri ir jaunāki par 14 gadiem, un vairāk nekā 125 000 [bērnu], kuri ir vecumā no 14 līdz 17 gadiem. No visām personām, kas 2015. gadā iesniedza patvēruma pieteikumu, 25 % bija bērni. Jaunākie statistikas dati liecina par pieaugošu tendenci, jo šā gada janvārī pa jūras ceļu ieceļoja par 16 % vairāk bērnu, salīdzinot ar iepriekšējiem sešiem mēnešiem.
Risks visa ceļa garumā
Nepavadīti nepilngadīgie ir pakļauti ārkārtīgi lielam riskam, kas nereti apdraud viņu pamattiesības. Eiropols nesen iepazīstināja ar satraucošām aplēsēm, kas liecina, ka pēc ierašanās Eiropā varētu būt pazuduši 10 000 bērnu – migrantu, kas ceļojuši vieni. Tā kā ceļā uz Eiropu viņi dodas vieni paši, viņiem draud briesmas nokļūt noziedzīgu grupējumu rokās, tādējādi kļūstot par cilvēku tirdzniecības, piespiedu prostitūcijas un paverdzināšanas upuriem. Tas ir klajš Eiropas pamattiesību un bērna tiesību pārkāpums. Šiem bērniem tiek atņemta viņu bērnība, iespēja apmeklēt skolu un varbūt pat iespēja sniegt savu ieguldījumu sabiedrībā jau kā pieaugušajiem.
Reaģējot uz migrācijas plūsmu, ar kuru Eiropa pašlaik saskaras, noteikti jāpievēršas šim jautājumam.
Aicinājums rīkoties
Mums ir nepieciešama rīcība pie Eiropas Savienības (ES) robežām. Izlēmīgi jāīsteno spēkā esošie tiesību akti. Tādām ES aģentūrām kā Eiropols un "Eurojust" bērnu tirdzniecības un kontrabandas apkarošana ir jānosaka par prioritāti. Migrācijas maršruts nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par noziedzīgu grupējumu tirgus vietu, kur tie savervē visneaizsargātākās personas un iedzīvojas uz cilvēku ciešanām.
Patvēruma pieteikuma izskatīšanas process bērniem ir jāpabeidz pēc iespējas ātri, jo šī gaidīšana viņiem ir ļoti mokoša, un līdz ar to slēpj arī lielu “pazušanas” risku.
Gar migrācijas maršrutu un karstajos punktos robežsargiem būtu jārūpējas, lai novērstu traģiskus gadījumus, kad tiek izšķirtas ģimenes. Šajā sakarībā būtu jāpaātrina ģimeņu pārvietošana pārrobežu mērogā un jādod priekšroka nepavadītu nepilngadīgo vai ģimeņu ar bērniem pārcelšanai un izmitināšanai.
ES tiesību akti saistībā ar patvēruma jautājumiem, ieceļošanu un cilvēku tirdzniecību ietver virkni noteikumu, kas paredzēti nepilngadīgo aizsardzības nodrošināšanai. Piemēram, nepavadītajiem nepilngadīgajiem visā patvēruma procesa laikā būtu jāsaņem aizbildņa atbalsts. No ES finansējuma jau tiek piešķirti līdzekļi palīgu atbalstam uz vietas ar mērķi uzlabot bērnu aizsardzību migrācijas maršrutos. Tomēr šie noteikumi ne vienmēr tiek piemēroti.
Ir jāveic arī atbilstīgi pasākumi uzreiz pēc bērnu ierašanās. Nekavējoties jāveic pasākumi to bērnu integrācijai, kuriem ir tiesības uz starptautisko aizsardzību. Piekļuve izglītībai un iepazīstināšana ar kopējām Eiropas vērtībām ir labākais veids, kā šos bērnus integrēt uzņemšanas valstīs. Bērnu sociālā norobežošana vēlāk varētu radīt problēmas sabiedrībā.
Zēnam, ar kuru es tikos bēgļu patversmē, vēl joprojām jātiek galā bez savas mammas, taču vislielākās bailes viņam izraisa doma, ka mamma varētu doties ceļā pie viņa, riskējot ar savu dzīvību. Gluži tāpat kā visi bērni Eiropā, arī viņš domā par savu nākotni. Viņš gribētu kļūt par galdnieku un jau ir sācis izgatavot galdu savai patversmei. Tomēr, lai šo sapni varētu īstenot, viņam ir vajadzīga mūsu palīdzība.
