Venecuēlas režīms nonāk aizvien dziļākā starptautiskā izolācijā

Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, sākot savu otro prezidentūras termiņu, nonāk arvien dziļākā starptautiskā izolācijā. Liela daļa Latīņamerikas valstu, ASV, Kanāda un Eiropas Savienība paziņojušas, ka neatzīst Maduro par Venecuēlas prezidentu un apsūdz viņu par valsts novešanu arvien smagākā ekonomiskajā krīzē. Opozīcija vaino sociālistu valdības nemākulīgu politiku, bet Maduro – ārvalstu sazvērestību.

Venecuēlas režīms nonāk aizvien dziļākā starptautiskā izolācijāGints Amoliņš

    Venecuēlas sociālistu līderis Maduro kopš nākšanas pie varas pēc Ugo Čavesa nāves 2013. gadā savās rokās koncentrējis arvien lielāku varu un ietekmi. Pērn maijā Maduro uzvarēja prezidenta vēlēšanās, kuras boikotēja opozīcija. Tā sociālistu valdību apsūdzēja par vēlēšanu rezultātu viltošanu, kā arī norādīja, ka spēcīgākajiem potenciālajiem opozīcijas kandidātiem uz prezidenta amatu bija liegts kandidēt vai viņi bija ieslodzīti.

    Neskatoties uz starptautisko kritiku un pieaugošo izolāciju, 56 gadus vecais Maduro ceturtdien krāšņā ceremonijā deva Venecuēlas prezidenta zvērestu uz otro sešu gadu termiņu. Viņš paziņoja, ka tas valstij ir solis uz mieru. Ceremonija norisinājās Augstākajā tiesā, nevis opozīcijas kontrolētajā Kongresā, kuram Maduro valdība ir atņēmusi pilnvaras. Pasākumu apmeklēja tūkstošiem cilvēku. Klātesoši bija kreisi noskaņotie Nikaragvas un Bolīvijas prezidenti, taču kopumā augstu ārvalstu viesu bija pamaz.

    Amerikas valstu organizācija ceturtdien nobalsoja, ka neatzīs Maduro otrā termiņa leģitimitāti. Rezolūciju izstrādāja Kolumbija, Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kostarika, Paragvaja, Peru un ASV. Peru un Paragvaja īsi pēc Maduro inaugurācijas ceremonijas spēra vēl soli tālāk un sarāva diplomātiskās saites ar Venecuēlu, atsaucot savus diplomātus. Peru arī ieviesusi aizliegumu valstī iebraukt Maduro un desmitiem ar viņa valdību saistītiem cilvēkiem. Argentīnas prezidents Maurisio Makri paziņoja, Maduro "ņirgājas par demokrātiju" un "Venecuēla dzīvo diktatūrā".

    ASV paziņoja, ka "neatzīs Maduro diktatūras nelikumīgo inaugurāciju" un turpinās vērst spiedienu pret viņa valdību. Maduro nosodīja arī Eiropas Savienība, paziņojot, ka viņa otrais prezidentūras termiņš balstīts "nedemokrātiskās vēlēšanās", un brīdinot, ka ir gatava ieviest jaunas sankcijas, ja turpināsies demokrātijas vai cilvēktiesību graušana. Arī Kanāda nosodīja Maduro par valsts pārvēršanu par "pilnībā iesakņojušos diktatūru".

    Tikmēr Maduro uzrunā ceturtdien paziņoja, ka "Venecuēla ir pasaules kara centrā, ko vada ASV imperiālisms un to satelītvalstis." Viņš atzina, ka Venecuēlā ir problēmas, bet uzsvēra, ka ar tām jātiek galā pašai Venecuēlai "bez ārvalstu iejaukšanās".

    Maduro valdīšanas laiku iezīmējusi smaga ekonomiskā un politiskā krīze. Ar naftas rezervēm bagātā Venecuēla cietusi no naftas cenu krituma. Cilvēkiem trūkst pārtikas un pirmās nepieciešamības preču, situāciju vēl smagāku padara milzīga hiperinflācija. Valsti pametuši līdz trīs miljoniem cilvēku. 2017. gadā pret Maduro valdību notika regulāri protesti, kuros sadursmēs bojā gāja desmitiem cilvēku. Tomēr politiskā opozīcija tikusi iegrožota, un Maduro joprojām bauda armijas atbalstu.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti