Vēlāk Maduro paziņoja, kas tas bijis uzbrukuma mēģinājums.
"Manā priekšā notika liels sprādziens! Taču es esmu pārliecināts par saviem bruņotajiem spēkiem, kas mani sargāja. Mani sargā arī Dievs. Tieši tādēļ es šeit stāvu dzīvs un gatavs cīnīties," paziņoja Maduro.
Venecuēlas komunikāciju ministrs Horhe Rodrigess teica, ka netālu no prezidenta podija tika detonēti bezpilota lidaparāti jeb droni ar sprāgstvielām. Ne Maduro, ne citas amatpersonas nav cietušas, bet ievainoti septiņi karavīri, teica Rodrigess.
Televīzijas uzņemtajos video nekādi bezpilota lidaparāti nav redzami. Tajos redzams, kā miesassargi steidzas aizsegt prezidentu ar vairogiem.
Wow. Something major happened during Maduro's speech that caused the cameras to cut out and the parading soldiers and spectators to scatter into cover. Gunfire or possibly a transformer explosion #Venezuela pic.twitter.com/7Sxc5OmXkJ
— Jimmy Rushmore (@JimmySecUK) August 4, 2018
Maduro pēc incidenta vainoja "galēji labējo spārnu", kā parasti dēvē opozīciju. Viņš pauda pārliecību, ka aiz uzbrukuma stāv arī kaimiņvalsts Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss un sazvērnieki no Maiami, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Maduro arī paziņoja, ka esot aizturēti vairāki cilvēki, taču vairāk informācijas nesniedza.
Kolumbijas valdība, kas Venecuēlas ekonomiskās un politiskās krīzes apstākļos kritizējusi Maduro, apsūdzības noraidīja kā absurdas.
Tikmēr atbildību par uzbrukumu uzņēmies kāds nezināms vietējais civilais un militārais grupējums, vainojot valdību smagajās ekonomiskajās problēmās, kas skārušas valsti. Grupējums sevi sauc "Karavīru kreklos nacionālā kustība", un tas savā paziņojumā kritizēja valdību par amatu izmantošanu, lai kļūtu bagātiem. Šīs grupas paziņojuma autentiskumu nav izdevies pārbaudīt, tā neatbildēja uz mediju prasībām pēc komentāriem.
Maduro valdības kritiķiem ir bažas, ka viņš incidentu izmantos, lai attaisnotu turpmāku vēršanos pret opozīciju.
KONTEKSTS:
Savulaik turīgākā Latīņamerikas valsts, ar naftas rezervēm bagātā Venecuēla slīgst dziļā ekonomiskajā un sociālajā krīzē. Demonstrācijas kļūst biežākas, un opozīcija par situāciju vaino Ugo Čavesa pēcteča, prezidenta Maduro sociālistu valdības ekonomisko politiku. Tomēr Maduro turpina valdīt un par krīzi vaino ārvalstu sazvērestību ar ASV priekšgalā.
Starptautiskais valūtas fonds pagājušajā nedēļā nāca klajā ar šokējošu prognozi, ka inflācija Venecuēlā šogad var sasniegt vienu miljonu procentu. Tāpat sagaidāms, ka valsts iekšzemes kopprodukts trešo gadu pēc kārtas piedzīvos ar divciparu kritumu.
Venecuēlas prezidents Maduro nesen paziņoja, ka nacionālās valūtas bolivāra tiks svītrotas piecas nulles un ka augustā sāksies "ekonomikas atlabšanas" programma. Tiesa, eksperti norāda, ka Venecuēlai izkļūšanai no krīzes nepieciešamas fundamentālas politiskās un sociālās reformas.
