Opozīcija iebilst pret varas iestāžu mēģinājumiem bloķēt centienus sarīkot referendumu par valsts prezidenta Nikolasa Maduro atstādināšanu no amata. Varas iestādes apsūdz opozīciju par krāpšanos parakstu vākšanas laikā, solot saukt pie atbildības un ieslodzīt vairākus opozīcijas līderus.
Aptauja: 75% vērtē negatīvi
Kopš pārliecinošās uzvaras pagājušā gada decembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās Venecuēlas opozīcijas partijas vislielāko uzmanību ir veltījušas mēģinājumiem atcelt no amata valsts prezidentu Nikolasu Maduro. Viņš tiek vainots neveiksmīgā valsts pārvaldīšanā, kas novedusi pie ekonomikas sabrukuma, ļoti augstas inflācijas un pārtikas trūkuma, kas, savukārt veicinājis strauju noziedzības līmeņa celšanos.
Visa gada garumā opozīcija ir aktīvi strādājusi pie tā, lai izsludinātu valstī referendumu par Maduro atcelšanu no amata.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka prezidenta darbības stilu negatīvi vērtē aptuveni 75% valsts iedzīvotāju.
Tāpēc opozīcijas spēki bija pārliecināti, ka referenduma izsludināšanas gadījumā balsojums būtu Maduro nelabvēlīgs.
Piedraud ar cietumsodu
Izpildot sarežģītās referenduma izsludināšanas procedūras prasības, opozīcijai bija izdevies savākt pietiekami lielu skaitu vēlētāju parakstu, lai iesniegtu tos Nacionālajā vēlēšanu komisijā. Taču šajās dienās vēlēšanu komisija veikusi atbildes gājienu, paziņojot, ka krimināltiesas piecos valsts štatos ir konstatējušas krāpšanos sākotnējās petīcijas gaitā. Tieši tāpēc referenduma ierosināšanas process tiek apturēts.
Tas nozīmē, ka opozīcijai tiek liegta iespēja nākamajā nedēļā pārvarēt pēdējo šķērsli ceļā uz referenduma izsludināšanu - triju dienu laikā censties savākt nepieciešamos vairākus miljonus parakstu. Tāpat tiesas ir izdevušas rīkojumu astoņiem opozīcijas līderiem pamest valsti.
Sīkāki paskaidrojumi par konstatētajiem pārkāpumiem gan netiek sniegti.
Prezidenta Maduro pārstāvji gan ir paziņojuši, ka par krāpšanos atbildīgās amatpersonas tiks sodītas un viņām draud cietumsods.
Brīdina par protestiem
Reaģējot uz šādu rīcību, viens no opozīcijas līderiem – bijušais prezidenta amata kandidāts un Mirandas štata gubernators Enrike Kapriljess paziņojis, ka valsts vara ir īstenojusi valsts apvērsumu pret saviem iedzīvotājiem.
Kapriljess paziņojis, ka trešdien, kad bija plānots sākt izšķirošo parakstu vākšanu, tiks uzsāktas masveida protesta akcijas visā valstī. 1. septembrī galvaspilsētā Karakasā opozīcijas demonstrācijās pret prezidentu Maduro piedalījās vairāki simti tūkstošu cilvēku, taču Kapriljess ir pārliecināts, ka šoreiz protesti būs daudz plašāki.
Opozīcijas līderis ir solījis mobilizēt cilvēkus visos valsts reģionos un panākt konstitucionālās kārtības atjaunošanu.
Cits opozīcijas koalīcijas līderis Hesus Torrealba paziņojis, ka valdības rīcība ir uzskatāma par nepamatotu agresiju, jo tieši opozīcijai ir vairākums gan valsts parlamentā, gan ielās.
Bažas par vardarbības vilni
Venecuēlas politikas vērotāji prognozē, ka plašās protesta akcijas var novest pie vardarbības viļņa. Par to liek bažīties 2014. gada pieredze, kad pret valdību vērstos protestos dzīvību zaudēja 43 cilvēki.
Konstitucionālo lietu eksperts Hosē Visente Haro aģentūrai "France Press" norādījis, ka referendumu varēja uzskatīt par vārstu spiediena mazināšanai sabiedrībā,
taču, ja institucionālie ceļi uz problēmas atrisināšanu tagad tiek slēgti, rodas iemesls jaunai vardarbībai un politiskiem konfliktiem.
Valsts bruņoto spēku vadība ir paudusi uzticību prezidentam Maduro, taču Enrike Kapriljess ir pārliecināts, ka krīzes sekas izjutušie armijas vidējo rangu pārstāvji varētu justies citādāk, aicinot tos pievienoties opozīcijai un atjaunot konstitucionālo kārtību.
Pats Venecuēlas prezidents Maduro, kurš opozīcijas darbības uzskata pr ASV veicinātu kapitālistu sazvērestību, šajās dienās ir devies vizītē uz Tuvajiem austrumiem, lai sarunās ar naftas ieguvējvalstīm censtos panākt naftas ieguves apjomu samazināšanu. Maduro cer, ka tas veicinātu naftas cenu kāpumu un palīdzētu arī viņa valstij izkļūt no ekonomiskajām grūtībām.
