Izbrauciens ar gondolu caur pilsētas kanālu ir piedzīvojums, bez kura nevar iztikt Venēcijas vizītē. Pirmoreiz pasaules uzmanību gondolām pievērsa Domeniko Tramontīns, kurš 1884.gadā atvēra darbnīcu, kurā gadu gaitā gondolas forma tika noslīpēta līdz tādai, kādu to redzam tagad.
“32 gadu vecumā viņš atvēra savu darbnīcu. Zināšanas un prasmes viņš pārņēma no tā laika meistariem un pilnveidoja laivas formu, kas nebija perfekta,” stāstīja ģimenes kuģa būvētavas īpašnieks Roberto Tramontīns.
Domeniko Tramontīna mazmazdēls laivu būves prasmi sāka apgūt 14 gadu vecumā. Kopumā viņa stāžs ir 48 gadi, un viņš ar panākumiem lepojas.
“Gondola ir zināma viscaur pasaulē. Aizbrauc uz Himalajiem – viņi zinās gondolu vai vismaz atpazīs tās formu. Esmu dzirdējis, ka gondola ir pasaulē visvairāk fotografētais priekšmets. Tas dara mani laimīgu,” saka Roberto Tramontīns.
Gondolu būvniecība mūsdienās ir ļoti rets amats. Šīs īpašās laivas būvē ziemā, un daudzi nelabprāt strādā daudzas stundas aukstumā.
Arī paša Tramontīna ģimenē nav daudz cilvēku, kas varētu turpināt amatu. Jaunajai paaudzei vienkārši trūkst nepieciešamo prasmju.
“Venēcijā vienmēr peldēs kaut kas melns ar kaut ko spīdīgu priekšpusē – viņi sauks to par gondolu, bet pēc simt gadiem tā noteikti vairs nebūs tā pati gondola, kas ir tagad,” uzskata Roberto Tramontīns.
