Diplomātiskās pusdienas

Brazīlija: Līdz ar ekonomiskā spēka pieaugumu valsts kļūst redzamāka pasaules politikā

Diplomātiskās pusdienas

Tunisija: politisko un ekonomisko notikumu centrā gadu tūkstošiem

Kambodža: valsts ar šaušalīgu vēsturi, kurā nav "McDonald's"

Valsts ar templi karogā un asiņainu traipu vēsturē: ko mēs zinām par Kambodžu?

Latvijas Radio raidījums “Diplomātiskās pusdienas” šoreiz aizved ciemos uz Kambodžu, kas ir slavena ar pasaulē lielāko templi, bet diemžēl arī ar vienu no asiņainākajiem režīmiem jaunāko laiku vēsturē.

Ankoras tempļi, džungļi, asiņainā khmeru valdība: šādas atbildes uz jautājumu, ar ko viņiem saistās Kambodža, visbiežāk sniedza Rīgas ielās satiktie cilvēki.

Kambodža ir nepilnus 17 miljonus iedzīvotāju liela budistu valsts, kuras etniskais sastāvs gandrīz simtprocentīgi ir khmeri. Valstij ir ļoti gara un sarežģīta vēsture.

Karaļi mainās, premjers paliek

To, cik sarežģīta ir Kambodžas vēsture, raksturo arī fakts, ka pēdējās desmitgadēs valsts nosaukums ir mainījies līdz ar valdošās elites nomaiņu. Tā ir bijusi gan Kambodžas Franču protektorāts, Kambodžas Karaliste, gan Khmeru Republika, gan Demokrātiskā Kampučija, gan Kampučijas Tautas Republika, gan vienkārši Kambodžas valsts, gan arī tagad kopš 1993. gada atkal ir Kambodžas Karaliste. Valsts pārvaldes forma ir konstitucionāla monarhija.

Kambodžā budisms ir dominējošā reliģija vismaz kopš 5. gadsimta. Un tikai sarkano khmeru valdīšanas laikā no 1975. līdz 1979. gadam režīms aizliedza jebkādu reliģisku izpausmi.

Vēl viena nemainīgā lieta Kambodžas politikā ir arī valsts premjers Hun Sens.

Viņš ir vadījis valsti kopš 1985. gada, un par viņu varētu sacīt, ka karaļi mainās, premjers paliek. Režīmi mainās, premjers paliek. Valsts nosaukumi mainās, premjers paliek.

Lielāko daļu eksporta veido apģērbs

Huns Sens kā bijušais karavīrs, tostarp sarkano khmeru rindās, ir faktisks Kambodžas autoritārais diktators, kurš ne tikai mainījis savu nostāju no komunisma aizstāvja uz brīvā tirgus sistēmas aizstāvi, bet arī savu ārpolitisko nostāju, tuvinoties Ķīnai.

Hun Sens pie varas noturas un valda pamatā ar vardarbību pret opozīciju un personīgo drošības dienestu. Pārmetumi par cilvēktiesību pārkāpumiem ir regulāri, valsts ekonomiskās attīstības līmenis uz pasaules fona arī ir vājš. Lai arī pēdējos gados izaugsme ir bijusi pozitīva, Kambodžas ekonomika joprojām pamatā balstās uz zemas pievienotās vērtības lauksaimniecības un tekstilproduktiem, kā arī tūrismu.

Kambodžā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir nedaudz virs 1300 eiro (Latvijā tas ir ap 15 000 eiro).

Kambodžas sieviešu ražotās drēbes ir redzējuši un valkājuši daudzi. Un jā, tieši sieviešu ražotās, jo absolūtais vairākums tekstilindustrijā nodarbināto ir sievietes.

Gandrīz 70% no valsts eksporta veido tieši tekstilindustrijas ražojumi. Kambodža cieš no daudzām ekonomiskām problēmām – infrastruktūras trūkuma, izglītības trūkuma, sevišķi lauku teritoriju iedzīvotāju vidū; darbavietu trūkuma, kā arī darbaspēka trūkuma. Respektīvi, nav ne darba, ne kas strādā.

Puse iedzīvotāju jaunāki par 24 gadiem

Demogrāfiskā disbalansa problēma ir smagākais izaicinājums mūsdienu Kambodžā. Tās ir sekas vairākiem faktoriem – gan bērnu uzskatīšanai par viegli pieejamu darbaspēku lauksaimniecības sektorā, gan arī Pola Pota un sarkano khmeru veiktā Kambodžas genocīda dēļ. Sevišķi pret valsts vīriešiem.

80. gados pēc tam, kad komunistu fanātiķi bija noveduši nāvē apmēram divus miljonus cilvēku jeb apmēram ceturto daļu valsts iedzīvotāju, gan tieši nogalinot, gan nomērdējot badā, gan nostrādinot līdz nāvei, dabiskā ataudze notika lielā ātrumā.

Šobrīd gandrīz puse valsts iedzīvotāju ir vecumā līdz 24 gadiem. Vecumā līdz 14 gadiem ir gandrīz trešā daļa valsts iedzīvotāju.

Šī gados jaunākā grupa vēl nespēj par sevi parūpēties, bet arī prasa naudas, laika un enerģijas ieguldījumus no saviem vecākiem.

Veidojas interesants fenomens, kas atšķiras no lielākās daļas pārējās pasaules. Pēc Otrā pasaules kara dzima daudz bērnu ne tikai Rietumu pasaulē. To sauc par “Baby Boomer” paaudzi. Tagad viņi ir seniori un veido daudzskaitlīgu sirmgalvju kopu lielākajā daļā attīstīto pasaules valstu.

Savukārt Kambodžā bēbīšu bums notika tieši pagājušā gadsimta 80. gados. Cilvēku iznīcināšanas un emigrācijas dēļ mūsdienās senioru vecumā virs 65 gadiem īpatsvars Kambodžas sabiedrībā ir zem pieciem procentiem. Salīdzinājumam – rietumvalstīs, tostarp pie mums Latvijā, šis īpatsvars ir ap 25 un 30 procentiem.

Diktators nodzīvoja līdz sirmam vecumam

Pola Pota jeb īstajā vārdā Salo Sāra vadītais sarkano khmeru režīms Kambodžas sabiedrības pārveidošanai pielietoja drakoniskas Staļina un Mao stila metodes. Ar mērķi izveidot pašpietiekamu lauksaimniecisku sociālistu valsti.

Mao Dzeduna “kultūras revolūcijas” piemērs, kā arī Ķīnas politiskais un finansiālais atbalsts bija pamatā tam, kas iedrošināja režīma ekstrēmismu pret savas valsts iedzīvotājiem. Cilvēki tika piespiedu kārtā no pilsētām pārvietoti uz laukiem un nodarbināti zemkopībā. Starp nomocītajiem cilvēkiem bija arī vairāk nekā 100 000 ķīniešu, kuri dzīvoja Kambodžas teritorijā.

Pols Pots nodzīvoja krietni ilgāk par saviem upuriem un nomira sirmā vecumā 1998. gadā, tā arī neticis sodīts par noziegumiem pret cilvēci. Viņa plānu pamatā bija centieni visus valsts iedzīvotājus padarīt iespējami vienādus domāšanā, uzvedībā un pat izskatā.

Kambodžā ir panīkusi tradīcija svinēt dzimšanas dienas. Genocīda un citu sociālekonomisko iemeslu dēļ cilvēki ļoti bieži nemaz nezina, kurā datumā tie ir dzimuši. Nav pierakstu, nav atmiņu. Tādēļ Jaungada svinībām tiek piešķirta vēl papildu emocionālā nozīme.

Savu dzimšanas dienu Kambodžas iedzīvotāji pavisam noteikti nesvin “McDonald’s” ēstuvēs, jo Kambodža ir viena no ļoti nedaudzajām pasaules valstīm, kur šis amerikāņu ātrās ēdināšanas uzņēmums vēl nav pamanījies iefiltrēties. Kambodžā ir “KFC” un “Burger King”, bet nekad nav bijis ''Makdonalda''.

LGBT draudzīgs karalis

Kambodža ir slavena ar Ankorvata templi, kas ir lielākā reliģiskā būve pasaulē. Ankorvats ir celts 12. gadsimtā, bet kopš 1992. gada tas ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Ankorvata templis ir tūristu iecienīts apskates objekts

Sākotnēji tas tika būvēts kā hinduistu templis dievam Višnu, bet jau tajā pašā gadsimtā to pārveidoja par budistu templi. Tas ir klasisks khmeru arhitektūras paraugs un kļuvis par Kambodžas valsts simbolu.

Kambodžas karogs ir vienīgais valsts karogs pasaulē, uz kura ir attēlota ēka. Un, protams, tas ir tieši Ankorvats.

Kambodžas karalis Norodoms Seihamonī izglītību ieguvis Prāgas Mākslas akadēmijā un strādājis arī par baleta pasniedzēju Francijā. Bijis arī Kambodžas vēstnieks UNESCO.

Kambodžas karalis ir ne tikai aktīvs LGBTQI+ kopienas atbalstītājs, bet ir diezgan daudz pārliecības, ka arī viņš pats ir homoseksuāls. Tas, ka karalim nav bērnu, neapdraud Kambodžas monarhijas nākotni, jo šajā valstī karaļa tronis netiek pārmantots vienas ģimenes ietvaros. Nākamo karali izvēlēsies nevis viņš pats, bet gan Troņa Karaliskā Padome, kurā ietilpst valsts augstākās amatpersonas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt