Starptautisko konferenci, kas veltīta notiekošajam Lībijā, vada ASV un Itālija: ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni. Tieši Itālijai ar Lībiju ir senas, ļoti ciešas īpaši tirdzniecības saites, tā kā abas valstis vieno Vidusjūra. Ar naftas resursiem bagātā zeme ir daudzu ārvalstu interešu objekts.
Ar lielām grūtībā Lībijā beidzot izveidotā un starptautiski atbalstītā valdība, ko vada uzņēmējs Fajezs al Sarradžs, pamazām nostiprina savu ietekmi valstī, taču joprojām tai ir visai liela politiskā opozīcija no to grupējumu puses, kas arī meklē iespēju nokļūt varas krēslā. Kopš 2011.gada, kad situāciju zemē izmainīja Arābu pavasaris un tika gāzts līdzšinējais diktators Muammars Kadafi, Lībijā turpinās politiskās jukas.
Desmitiem kaujinieku grupējumu līdz šim ir sadalījuši Lībiju un kontrolē dažādas teritorijas. Ilgstoši valstī darbojās divas valdības, kad bruņoto grupējumu alianse pārņēma kontroli Tripolē un izveidoja pati savu administrāciju, piespiežot starptautiski atzīto parlamentu bēgt uz austrumiem. Par to, cik sarežģīta ir situācija, liecina fakts, ka ANO atbalsta pašreizējo valdību, bet to joprojām nav apstiprinājis starptautiski atzītais Lībijas parlaments. Savukārt starptautiski neatzītās valdības vadītājs Tripolē ir atteicies nodot varu jaunajam valdības vadītājam Fajezam al Sarradžam.
Gan ilgstošais politiskais haoss iepriekš, gan arī šā brīža situācija rada labvēlīgu augsni teroristiskā grupējuma „Islāma valsts” jeb „Daīš” centieniem arvien vairāk izplesties un nostiprināties valstī. Tiek lēsts, ka Lībijā atrodas apmēram 5000 "Daīš" kaujinieku.
Nestabilitāte Lībijā ir arī iemesls pieaugošai bēgļu plūsmai, ko savā labā izmanto cilvēku kontrabandisti.
Starptautiskā sanāksme Vīnē plānota divu dienu garumā. Tajā piedalās aptuveni 20 valstu pārstāvju, arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni. Viesu vidū ir arī Krievija, Saūda Arābija, Irāna.
ASV iepriekš paudušas, ka būt gatavas mīkstināt aizliegumu eksportēt ieročus uz Lībiju, lai tādējādi palīdzētu nacionālās vienotības valdībai cīnīties pret džihādistu grupējumu "Daīš". ASV valsts sekretārs Džons Kerijs uzsvēra, ka tikšot meklētas iespējas to darīt izņēmuma kārtā, ņemot vērā, ka pret Lībiju pašlaik vērsts ANO ieroču embargo. ANO Drošības padome ieroču embargo Lībijai ieviesa 2011.gadā, kad toreizējais Lībijas vadītājs Muammars Kadafi mēģināja apspiest tautas sacelšanos.
Vienlaikus starptautiskā sabiedrība solījusi lielāku nemilitāro palīdzību starptautiski atzītajai Lībijas valdībai.
Sanāksmes laikā plānots pievērsties arī citām konfliktu teritorijām pasaulē, tostarp pārrunāt situāciju Kalnu Karabahā, kur uzliesmojis konflikts starp Armēniju un Azerbaidžānu. Savukārt otrdien politiķi pievērsīsies notikumiem Sīrijā, kur, par spīti centieniem panākt pilnīgu pamieru, joprojām turpinās asinsizliešana, īpaši Turcijas robežai tuvu esošajā Alepo pilsētas reģionā. Pirms vairāk nekā nedēļas, pakļaujoties ASV un Krievijas spiedienam, Sīrijas armija piekrita ievērot divu dienu pamieru Alepo pilsētā, vēlāk pamiers tika pagarināts vēl par vairākām dienām.
Pamiers Sīrijā spēkā stājās februāra nogalē, tomēr tas neattiecas uz grupējumiem, kurus ANO atzinusi par teroristu organizācijām, tādiem kā "Islāma valsts" un "Al Nusra".
