Tikmēr cilvēkiem ir dažādi - pat kardināli atšķirīgi - viedokļi. Pie viena un tā paša vēlēšanu iecirkņa Londonā netālu no Haidparka bija cilvēki, kuri balso gan tā, gan tā – gan par konservatīvajiem, gan par leiboristiem.
Balsotāji savu izvēli ir pārdomājuši. Tie, kuri vairāk par kreiso bloku, norāda, ka Lielbritānija pēdējos gados ir ļoti noslāņojusies, ka ir lielas atšķirības starp nabadzīgāko sabiedrības daļu un turīgākajiem. Savukārt tie, kuri atbalsta labējos, norāda, ka Apvienotajai Karalistei vajadzētu turpināt iesākot ekonomikas kursu un ka valstij uz visa cita pasaules fona nemaz tik slikti neklājas. Bija arī cilvēki, kuri bija balsojuši par mazākajām partijām, kam var būt liela loma vēlāk koalīcijas veidošanā. Taču visi kā viens sacīja, ka šīs nu vienreiz ir vēlēšanas, kurās paredzēt nevar neko, jo abi lielie sāncenši ir ļoti, ļoti tuvu. Tas, par ko cilvēki bažījas, ir - ka šā iemesla dēļ būs grūti izveidot valdību un tam var sekot salīdzinoši ilgs politiskās tirgošanās periods. Vismaz tiem cilvēkiem, ar kuriem tikās Latvijas Radio, šis jautājums patiešām nebija ļoti aktuāls.
Jau stāstīts, ka pašreizējais premjerministrs Deivids Kamerons ir apsolījis uzvaras gadījumā 2017. gadā sarīkot referendumu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Taču arī tie cilvēki, kuri skaidri un gaiši pateica, ka balso par Kameronu, sacīja, ka tomēr apšauba, vai šis referendums beigās notiks. Tas varētu notikt, daži sacīja, ja vēlēšanās ievērojamu atbalstu gūst UKIP jeb radikālie nacionālisti.
Taču izskatās, ka britus vairāk satrauc nevis Lielbritānijas atdalīšanās no Eiropas Savienības, bet kas notiks ar pašu Apvienoto Karalisti, cik tā noturēsies kopā, jo uz lielāku neatkarību cer Skotija, un kas būs ar Velsu, Ziemeļīriju un galu galā pašu Angliju. Iespējams, ka ievērojamu spēku parlamentā varētu iegūt arī skotu nacionālisti.
Iecirkņus slēdz desmitos vakarā. Un uzreiz būtībā būtu jābūt zināmiem vismaz provizoriskajiem rezultātiem, un interesanti būs jau piektdien, kad varēsim pavisam droši būvēt koalīciju namiņus.
Politoloģe Žaneta Ozoliņa Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Lielbritānija ir viena no ietekmīgākajām pasaules valstīm ar senām parlamentārajām tradīcijām, un šajā valstī ikvienas vēlēšanas saistītas ar pārmaiņām iekšpolitikā un nostāju ārpolitikā, tāpēc Lielbritānijas vēlēšanām vienmēr bija pievērsta īpaša uzmanība.
Šogad gan īpašu intrigu uztur premjera Deivida Kamerona solījums uzvaras gadījumā rīkot referendumu par valsts izstāšanos vai palikšanu ES. Ozoliņa gan norādīja, ka pēdējās socioloģiskās aptaujas liecina, ka atbalsts ES pieaug, nevis samazinās.
Savukārt “SEB bankas” finanšu tirgu eksperts Andris Lāriņš raidījumā “Pēcpusdiena” atzina, ka pirms vēlēšanas neziņas dēļ cieš valūta un citi finanšu instrumenti, tuvojoties vēlēšanām tirgus dalībnieki kļuva piesardzīgi, mārciņa vērtība samazinājās, jo vēlēšanās gaidāma sīva cīņa un nav skaidrs, kāda būs ekonomikas attīstība. Taču Lielbritānija ir uzticama valsts, lai gan daži faktori, piemēram, iespējamais referendums, rādīja ažiotāžu.
Lielbritānijas vēlēšanas notiek ceturtdien. Analītiķi paredz, ka varētu izjukt gadu desmitiem ilgā leiboristu un konservatīvo dominance un, iespējams, ka vērā ņemamu balsu skaitu varētu gūt vēl kāda partija.
