Sadaļas Sadaļas

Vaidere: EP deputāti ir nobažījušies par spiegošanu Krievijas labā

Eiropas Parlamentā varētu notikt informācijas vākšana Krievijas interesēs, liecina parlamentāriešu rīcībā nonākusi informācija. EP deputāti par to ir nobažījušies, tā Latvijas Radio raidījumam „7 dienas Eiropā” pauda EP deputāte Inese Vaidere.

Pērn jūnija sākumā bijušais ASV izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens nodeva laikrakstiem „Guardian” un „Washington Post” slepenu informāciju par ASV un britu izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefondatu ievākšana. Snoudena rīcība palīdzēja apjaust kādu šī aisberga neredzamo daļu.

Eiropas parlamenta Pilsoņu brīvību un tieslietu komiteja izaicinājusi Snoudenu liecināt un viņš piekritis, protams neklātienē, sniegt informāciju, jo viņaprāt „ tā šobrīd ir vienīgā vieta, kur notiek konstruktīva diskusija par šiem jautājumiem”. Iecere ir radīt jaunu Eiropas Savienību aptverošu likumdošanu.

Taujāta, vai šādi likumi spēs reāli ierobežot spiegošanu, Eiropas Parlamenta deputāte, Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas locekle Inese Vaidere uzskata, ka tēma ir aktuāla. „Šīs, manuprāt, ir ļoti nopietnas indikācijas, un izlūkošanas un pretizlūkošanas speciālistiem par šo aspektu vajadzētu ne tik vien domāt, bet arī ļoti aktīvi rīkoties gan Latvijas, gan Eiropas Savienības mērogā un sabiedrotie ir jāmeklē,” norāda Vaidere.

SIA „BITI” valdes priekšsēdētājs un Kiberaizsardzības vienības izveides iniciatīvas atbalstītājs Ēriks Dobelis uzskata, ka pasargāts tā īsti nav neviens. „Tas, ar ko atšķiras ES no citām pasaules vietām, ir tas, ka ES ir ļoti konkrēta likumdošana attiecībā uz datu aizsardzību. Uz fizisko personu datu aizsardzību. Fiziskās personas datu privātums ir daudz vairāk izteikts kā vērtība nekā citās pasaules vietās. Par to mēs varam tikai priecāties. Ja mēs paskatāmies uz Ameriku, pat varam neskatīties uz austrumgalu, kur privātums vienkārši neeksistē. Mēs esam tādā relatīvi priviliģētā situācijā,” saka Dobelis.

Latvijā darbojas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija „CERT.LV”, kas nav valsts drošības iestāde. Viņu uzdevums ir atspoguļot valstī notiekošo informāciju tehnoloģiju vidē no zinātniskā un no drošības viedokļa. „CERT.LV” vadītājas vietnieks Varis Teivāns iezīmē ainu institūcijas darbībā: „CERT nekoncentrējās uz kaut kādu konkrēti incidentu tipu. Cauri mums iet viss, ko mēs pamanām: vai nu automatizētu rīku ietvaros. Tad arī tiek pieņemts lēmums, vai, mūsuprāt, konkrētais incidents varētu būt klasificējams kā kāda konkrēta valsts dienesta interese. Un, ja jā, tad mēs šo informāciju tālāk nododam mūsu valsts drošības ienestiem un viņi tālāk dara to, kas viņiem jādara.”

Varis Teivāns akcentē ikviena paša atbildību un rūpes par savu un sava datora drošību ikdienas dzīvē: „Lietotājs joprojām ir vājākais posms visā IT drošībā. Ja ir ļoti sensitīva informācija, to var mēģināt arhivēt, aizsargāt ar paroli aizsargātā arhīvā vai izmanot jau kriptogrāfiski risinājumus.”

Savukārt starptautiskos līmeņos ir pavisam citi „spēles noteikumi”. Tiek veidots tā dēvējamais „melnais budžets” un dati tiek vākti, cilvēku telefonsarunas noklausītas. „Komitejā ir izveidots ziņojums – melnraksts pagaidām – par komitejas izmeklējumiem spiegošanas skandālā. Faktiski ir teikts tekstā, ka pēdējā laika atklājumi ir devuši pierādījumus, ka eksistē kompleksa un tehnoloģiski attīstīta sistēma, ko izstrādājusi ASV un tādas ir arī dažās dalībvalstīs, lai savāktu un analizētu komunikāciju starp cilvēkiem visā pasaulē. Faktiski līdz šim neredzētos apmēros un slepenībā,” atklāj Vaidere.

„Ārlietu komitejā (ĀK) es strādāju ar dažādām valstīm un mans viedoklis ne vienmēr šīm valstīm ir tīkams. Un tas, protams, varētu pamudināt noklausīties vairāku ĀK deputātu sarunas, arī e-pastus, un mēs nezinām, vai mūsu informācija ir pilnīgi droša. Es gribētu teikt, jau tagad deputātu rīcībā ir informācija, kas liecina, ka EP varētu notikt informācijas vākšana, piemēram, mūsu lielā Austrumu kaimiņa interesēs. Un mēs par to ļoti maz zinām, bet EP deputāti par to ir nobažījušies,” saka Vaidere.

Tiek norādīts, ka Snoudena rīcības iespaidā reakcijas plosījās visās laika zonās: no ASV un Latīņamerikas līdz pat Eiropai un Āzijai. Baraks Obama atcēla braucienu uz Maskavu, protestējot pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina aizsardzību Snoudenam. Brazīlijas prezidente Dilma Rousseffa atcēla valsts vizīti Vašingtonā, protestējot pret ASV spiegošanu pret viņu. Vācijā Angela Merkele apsūdzēja ASV par viņas izspiegošanu. Tikmēr Lielbritānijā premjerministrs Deivids Kamerons apsūdzēja „Guardian” kaitējumu radīšanā valsts drošībai.

Snoudena žurnālam "Der Spiegel" nosūtītajā „Patiesības manifestā” teikts, ka dažādu valstu izlūkdienestu sistemātiska spiegošana apdraud ne vien privātās dzīves neaizskaramību, bet arī vārda brīvību un atvērtas sabiedrības pastāvēšanu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt